Antra toreiz gandrīz vai rokas viņai sabučoja. Gaida šķita ideāla. Tīrīga, aktīva, vienmēr ar smaidu, bet atklājās kas cits
Lasīt vairāk
Manā kabinetā uz galda stāv kafijas burka. Parasta, stikla, ar vāciņu. Tur krājas sīknauda — atlikums, ko kāds aizmirsis, vai monētas, kas izkritušas no halāta kabatas pēc maiņas. Es to saucu par “neparedzēto kaķu fondu”.
Lasīt vairāk
Telefons nopīkstēja. «Līga, es jau braucu. Tikai nepukojies… Ar bērniem. Citādi nevarēja»
Lasīt vairāk
Tu esi palikusi iedomīga. — Madara mani pārtrauca. — Tiklīdz kļuvi te par priekšnieci, tā tūlīt deguns gaisā. Neaizmirsti, ka mēs tagad esam ģimene
Lasīt vairāk
— Zane, šogad es nevarēšu paņemt bērnus uz visu vasaru. Teicu visai noteikti, bet māsa…
Lasīt vairāk
Sasniedzot 60 gadu slieksni, dzīve nevis palēninās, bet gan iegūst jaunu, daudz dziļāku jēgu. Ja jaunībā panākumus bieži mērījām ar ārējiem sasniegumiem – karjeru, īpašumiem vai plašu paziņu loku –, tad briedumā fokuss nemanāmi pārvietojas uz iekšējo pasauli.
Lasīt vairāk
Diena, kad beidzot pārvedām meitiņu mājās, bija domāta kā visskaistākie svētki, taču tā kļuva par nepatīkamu pieredzi. Tiklīdz pavēru bērnistabas durvis, es sastingau – mūsu sapnis par gaišo, mierīgo un rozā miera ostu bija pazudis.
Lasīt vairāk
Dzīves vērtīgās lappuses…Es vienmēr uzskatīju, ka man ir laba gaume. Gan uz lietām, gan cilvēkiem, bet šoreiz pamatīgi kļūdījos
Lasīt vairāk
— Tev bērni ir nodrošināti, bet manējiem ir jāpalīdz. — Austras balss pārgrieza gaisu tā, ka es nodrebēju un gandrīz izmetu tasi no rokām. — Tev ir pienākums atdot mums sava mazdēla lietas bez maksas
Lasīt vairāk
“Paskatieties apkārt. Es to visu sarīkoju, bet jūsu dāvinājumi ir piliens jūrā manos izdevumos”
Lasīt vairāk
— Iegaumējiet, bērniņi, — viņa piemiedza acis. — Dzīvē vecāki jāklausa. Agrāk tā bija. — Agrāk vēl bija telefoni ar ripu, — es neizturēju. — Bet dzīve iet uz priekšu
Lasīt vairāk
Dalītais budžets – katrs pērk sev pats cik un ko vēlas. Bet vai godīgi…
Lasīt vairāk