Interesanti

Kad pienāk vecums un vairs nav tik viegli tikt galā pašai, jautājums “ar ko dzīvot” kļūst par vienu no svarīgākajiem. Ja jaunībā mēs raizējamies par darbu, plāniem un bērniem, tad vecumdienās vissvarīgāk ir miers un rūpes par veselību.

Zivs vienmēr ir bijusi mans iecienītais produkts. Ar bērnību man saistās atmiņas par vasaras dienām pie upes, kad ar draugiem no paša rīta devāmies makšķerēt. Katrs noķertais karūsis vai asaris toreiz šķita īsts sasniegums. Arī tagad bieži gatavoju zivi — cepu, vāru zupu, lieku cepeškrāsnī.

Plānojot dobi pēc sīpoliem, nelielas zināšanas palīdz izvēlēties piemērotākos augus.

Izrādās, mazie simboli uz apģērba birkām slēpj daudz vairāk nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena.

Dažkārt visvienkāršākās lietas izrādās visgudrākās. Katrai ģimenei ir savi mazie noslēpumi, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Un gandrīz katrā mājā bija vecmāmiņa, kura zināja to, ko internetā neatradīsi.

Pagātnē sievietes frizūra bija kā klusais stāsts par viņas dzīvi — tā atklāja gan vecumu, gan statusu, gan sievišķības nianses. Bize, galvas palags vai brīvi mati bija kā simboli, kurus apkārtējie prata “nolasīt”.

Mēdz būt situācijas, kad saproti – klusums būtu bijis daudz vērtīgāks par jebkuru teikumu. Vārdi šķiet nepieciešami, lai atvieglotu sirdi, taču reizēm tie rada tikai papildu smagumu. Vārds, kas izskanējis, sāk ceļot no cilvēka pie cilvēka, mainās un iegūst jaunas nianses.