Vadoties pēc Einšteina teorijām, ja mēs spētu pārvietoties ātrāk par gaismu, tad mēs varētu ceļot arī laikā. Problēma slēpjas tajā, ka neviens nespēj izdomāt, kā likt cilvēkiem pārvietoties ātrāk par gaismu. Gaismas ātrums ir 299 792 458 metri sekundē.
Uz mirkli noliekot pie malas mehāniku – ja mēs spētu pārvietoties ar gaismas ātrumu, kas tad notiktu? Ja zinātniekiem izdotos uzbūvēt kosmosa kuģus, kas lido ātrāk par gaismas ātrumu, viena uz kuģa pavadīta diena būtu viens vesels gads uz Zemes.
Profesors Stīvens Hokings skaidro:
Sešus gadus būtu jālido ar maksimālo tempu, lai sasniegtu nepieciešamo ātrumu. Pēc pirmajiem diviem gadiem tas sasniegtu pusi no gaismas ātruma un atrastos tālu aiz mūsu saules sistēmas robežām. Pēc nākamajiem diviem gadiem kuģis sasniegtu 90% no gaismas ātruma.
Pēdējos divos gados, pārvietojoties ar maksimālo ātrumu, kuģis sasniegtu 98% gaismas ātruma. Katra diena, kas pavadīta uz kuģa, būtu pielīdzināma vienam gadam uz Zemes. Šādā ātrumā ceļojums uz galaktikas otru malu būtu 80 gadus ilgs tiem, kuri atrodas uz kosmosa kuģa.”
Izklausās visnotaļ labi, vai ne? Ja mēs spētu ceļot laikā, neticami lielu attālumu mēs varētu pievarēt relatīvi īsā laika sprīdī. Potenciāli apdzīvojamo planētu “Proxima Centauri” varētu sasniegt 4,22 gadu laikā. Diemžēl cilvēkam, atlidojot atpakaļ uz Zemes, viņa ģimene droši vien jau būtu mirusi.
Lasi vēl: Kādēļ jābūt uzmanīgiem, sazinoties ar citplanētiešiem? Ko par to domā Stīvens Hokings?
Teorētiskais fiziķis Braiens Grīns no Kolumbijas Universitātes paskaidro: “Izkāpjot no kuģa, tu esi vienu gadu vecāks, bet uz Zemes tikmēr būs pagājuši daudzi jo daudzi gadi. Tā var būt 10 000 vai 100 000 gadus vecāka – atkarībā no tā, cik lielu ātrumu sasniedz kosmosa kuģis.”
Vēl kādas citas idejas par ceļošanu laikā pamatā ir pārvietošanās starp tārpejām jeb caurumiem laikatelpā, kas savienoti ar citām vietām. Mičio Kaku, Ņujorkas Universitātes fiziķis skaidro: “Tārpejas ir nākotne un tārpejas ir pagātne. Ar tām mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Degviela, kas nepieciešama laika mašīnas aktivizēšanai, ir pārāka par jebko, ko mēs varam izveidot ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.”
Ceļošana laikā ir ne tikai iespējama, bet tā jau ir notikusi. Krievijas kosmonautam Sergejam Krikalevam ne tikai pieder rekords par ilgāko laiku, kas pavadīts kosmosā (803 dienas, 9 stundas un 39 minūtes), bet viņam pieder arī rekords par ceļošanu laikā. Kādēļ? Pateicoties laika relativitātei, Krikalevs patiesībā dzīvojis par 0,02 sekundēm mazāk nekā Zemes iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka viņš efektīvi pārceļoja 0,02 sekundes nākotnē. Cik dīvaini, vai ne?
Tu noteikti domā par iespēju ceļot pagātnē. Tas jau ir krietni sarežģītāk. Lai radītu pietiekoši daudz tārpeju ceļošanai pagātnē, būtu nepieciešama puse visuma matērijas un enerģijas. Dotajā mirklī noteikti ir vērts atlikt malā sapni par ceļošanu pagātnē.
Avots: viralthread.com