Viņasprāt, ar Latvijā nopelnītajiem 1000 eiro var paveikt krietni vairāk nekā Zviedrijā vai kādā citā ekonomiski attīstītā valstī. Tāpēc bez ienākumiem tikpat svarīgi ir dzīves apstākļi, patēriņa paradumi un vajadzības.
Ja cilvēkam pieder kāds īpašums un ja bez grūtībām viņš spēj samaksāt visus ikdienas rēķinus, ja vismaz vienu reizi gadā var atļauties aizbraukt nedēļu ilgā ceļojumā uz ārzemēm, tad, pēc aptaujāto domām, Latvijā tikai katru desmito iedzīvotāju varētu uzskatīt par sabiedrības vidusslānim piederošu. Atsakoties no nedēļu ilgā ārzemju ceļojuma un nomainot to ar naudas uzkrājumiem vismaz vienas mēnešalgas apmērā, viņuprāt, par vidusslānim piederošu jau varētu uzskatīt aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo piesardzīgi, mēģinot kaut ko atlicināt nebaltai dienai, nevis tērēt naudu ceļojumiem, restorāniem vai citai izklaidei.
Uz iedzīvotāju aptauju balstītais “Swedbank” Finanšu institūta pētījums liecina, ka Latvijā vidusslānim piederoši visvairāk jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji lieliem vai lieliem ienākumiem. Vecāka gadagājuma ļaudis ar pamatizglītību un maziem ienākumiem lielākoties sevi vidusslānim nepieskaita, jo ir pārliecināti, ka pašlaik nevis dzīvo, bet izdzīvo, neatbilstot lielākajai daļai vidusslāņa mājsaimniecību raksturojošajiem kritērijiem.
Avots:
