Jonas Slaks – vakcīnas pret poliomelītu izgudrotājs
1940-tajos gados pasaulē poliomelīts kļuva aizvien izplatītāks un izplatītāks, paralizējot un atņemot dzīvību desmitiem tūkstošu cilvēku (īpaši bērniem). 1948. gadā Jonas Slaks sāka pētīt poliomelīta veidus un iegūtās zināšanas lika lietā vakcīnas patenta radīšanai. Tika iesaistīti 20 000 ārstu un 1,8 miljoni bērnu, uz kuriem tika izmēģināta vakcīna. Viņam izdevās – 1953. gadā tika izlaista vakcīna. Kas ir interesanti, Slaks nepatentēja un deva savu vakcīnas formulu bezmaksas. Pēc Forbes aprēķiniem – Slaks par savu atklājumu varēja nopelnīt 7 miljardus ASV dolāru.
Henrieta Laksa – šūnu “donore” izgudrojumiem
Henrietai Laksai 21 gadu vecumā atklāja dzemdes kakla vēzi pēc tam, kad viņai pēc bērna dzemdēšanas nevarēja mēnešiem ilgi apturēt vaginālo asiņošanu. Tajā laikā ārsti nejautājot varēja paņemt šūnu paraugus, kā tas tika izdarīts Henrietas gadījumā – tika paņemtas veselās un ar vēzi inficētās šūnas tālākiem pētījumiem. Neparasti bija tas, ka Henrietas Laksas vēža šūnas nevis nomira pāris dienu laikā, kā tas parasti notika, bet gan tieši pretēji – strauji augt.
Lasi vēl: Murgs – 4 cilvēki, kuri savas muļķības dēļ ir izraisījuši katastrofas
Henrieta nomira 1951. gadā. Henrietas Laksas šūnas ir ieguvušas nosaukumu “HeLa line” un tās ir kļuvušas par daudzu atklājumu stūrakmeni. Piemēram, iepriekš aprakstītā Slaka poliomelīta vakcīna arī tika izstrādāta ar Henrietas Laksas šūnu palīdzību. Kopumā ar laboratorijas starpniecību ir uzaudzētas aptuveni 20 tonnas “HeLa line” šūnas un tās ir kalpojušas vairāk nekā 11 000 medicīniskiem atklājumiem un pētījumiem. Žēl, ka vienīgi Laksas ģimene nesaņēma pat atvainošanos par viņas šūnu izņemšanu un izmantošanu bez viņas ziņas.
Normans Ernests Borlaugs – cilvēks, kurš apturēja bada izplatību pasaulē
1950-tajos gados ļoti aktuāls kļuva bada jautājums. Tā kā cilvēku skaits strauji sāka pieaugt, bet pārtikas resursi tieši pretēji – sāka strauji sarukt, tas ir pilnīgi saprotams. Lai apturētu bada izplatību pasaulē, Borlaugs devās uz Meksiku, kur viņš selekcijas ceļā uzlaboja kviešus – tie kļuva izturīgāki pret ārējas vides faktoriem, kaitēkļiem un slimībām, kā rezultātā raža kļuva bagātīga.
Ja iepriekš Meksika kviešus importēja, tad tajā brīdī sāka masveidīgi eksportēt. Burlaugs tālāk devās uz Indiju un visbeidzot savas zināšanas nodeva arī Āfrikai, lai pasaulē būtu pēc iespējas mazāk cilvēku, kuriem jācieš bads. Burlaugs ir saņēmis Nobela Miera prēmiju un vairākus citus apbalvojumus par savu ieguldījumu pasaules labā. Viņš tiek dēvēts par cilvēku, kurš izglāba miljoniem dzīvību.
Avots: oddee.com