Bērzes pagasta “Saliņās” jau izsenis nodarbojas ar dārzeņu un visvairāk tomātu audzēšanu, bet pirms astoņiem gadiem radusies ideja pamēģināt arī ko eksotiskāku. Tā siltumnīcās parādījušies arī fizāļi, zemesrieksti, lagerānijas un dažādi citi augi, bet lielākās platības aizņem melones un arbūzi.
“Bija doma tāda, ka mēs paši gribam ēst savus arbūzus. Sākumā kādus pirmos 2-3 gadus viņi ļoti slikti auga. Melones arī ļoti slikti auga, bet ar laiku iemanījāmies un atradām visādus knifiņus, kā labāk var izaudzēt,” stāsta Kaspars Otikovs.
Šogad meloņu raža padevusies laba, bet pārdot gan izdevies tikai pirmās ogas. Melones sabojājusi gan īstā, gan neīstā miltrasa, ar ko bioloģiskajai saimniecībai cīnīties esot diezgan grūti.
Toties arbūziem Latvijas neparastā vasara bijusi īsti pa prātam. Mazāko šķirņu arbūzi sasnieguši piecus kilogramus, bet lielo šķirņu rekordists svēris vairāk nekā 14 kilogramus.
“Raža atšķiras gadu no gada. Pagājušogad, piemēram, no pushektāra novācām 20 arbūzus. Šogad krietni vairāk. Arbūzs jau pats par sevi ir tuksneša augs. Viņam vajag sausumu. Laistīt viņus tā kā nevajadzētu vispār, vienīgi stādot,” norāda Otikovs.
Tas, cik saimniecībās un cik lielās platībās Latvijā nodarbojas ar eksotisko augļu audzēšanu, īsti neesot zināms, bet līdz ar klimata pārmaiņām dārzos aizvien biežāk manāmi silto zemju stādi. Un šis gads tie,m bija īpaši labvēlīgs.
“Šis gads bija gana labvēlīgs, un tikko arī Rīgā, ”Lauki ienāk pilsētā” stendā, varēja redzēt Latvijā audzētus arbūzus, tā kā tā vairs nav pat tāda gluži eksotika. Tā ir realitāte, ar ko mēs varam rēķināties.
Protams, teikt, ka mēs tā tūlīt sāksim konkurēt ar Moldovu, Ukrainu vai citām valstīm nevar, bet noteikti selekcija jau arī strādā pie ziemcietīgākām šķirnēm,” atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Labvēlīgs šis gads bijis arī tomātiem, āboliem un ķirbjiem.
Šķir otru lapu, lai noskatītos sižetu/video no arbūzu saimniecības Latvijā