Cik ilgi es tevi meklēju…
Matemātikas profesores rāmajā dzīvē lielas pārmaiņas notika 2018. gada beigās.
“Decembrī mani vācu kolēģi sacīja: “Nu cik var, jūs visu laiku kādu pie mums sūtat, bet pati? Uzstājieties, kur vēlaties, bet mēs arī gribam jūs dzirdēt! Brauciet!” – atminas sieviete.
Marija Jurjevna piekrita – priekšā bija trīs mēneši zinātniskajā konferencē Karlsrūes pilsētā. Jauno – 2019. gadu – viņa sagaidīja ar kolēģiem Vācijas romantiskākajā vietā. Glāzes tiek paceltas uz leģendārās Lorelejas klints Reinas austrumu krastā. Turpat blakus vietai, kur, pēc leģendas, nāriņas ar savu dziedāšanu vilina jūrniekus. Vai palīdzēja nāriņa, vai Marija pati Jaungada naktī izteica vēlēšanos – tas nav droši zināms. Bet tieši tajā brīdī saviem kolēģiem Skype piezvanīja sirms cienījams vīrietis. Krievu skaistuli pamanīja tas pats zēns no jauniešu apmaiņas programmas – nu jau pazīstamais Bonnas universitātes matemātikas profesors Klauss Vilderoters. Dažas dienas vēlāk – tieši Marijas Jurijevnas dzimšanas dienā, 9. janvārī – viņi nolemj vairs nekad nešķirties.
Kāpēc jums tas ir vajadzīgs?
Panākt nekavēto viņi sāka uzreiz. Dzimtsarakstu nodaļas vietā izlēmīgais vācietis Mariju aizveda uz Kindervunš klīniku, grūtniecības plānošanas centru.
“Vēlme pēc bērniem viņam bija jau sen, bet, diemžēl, viņš nevarēja atrast sev dzīves pavadoni, kura izšķirtos par šo soli. Visas viņa meitenes, vienaudzes, jau sen no tā atteicās… Un tāpēc viņš sacīja: “Es meklēšu krievu sievieti, jo krievu sieviete ar mani būs kopā līdz pašam pēdējam elpas vilcienam un dzemdēs man bērnus.” Viņa pārliecība, tā arī man parādījās,” – saka Marija.
Klīnikā profesoru pāris vispirms tika uzņemts ar entuziasmu, un tad … viņi sāka viņus atrunāt.
“Kādā brīdī ārsts teica, kam jums tas ir vajadzīgs, jūs jau esat pieauguši cilvēki, esat turīgi, karjeras, ar abiem viss kārtībā. Varbūt jums tāpat būs labi? Sacīja, ka, lai padomājam, ka tie ir riski. Viņi Vācijā nevar atļauties tik dziļi iedziļināties šajā jautājumā, varbūt to var izdarīt Krievijā,” – ārstu teikto atceras sieviete.
2400 kg, 49 cm
Krievu ārsti uzreiz pieņēma izaicinājumu – viņus aizkustināju profesoru mīlas stāsts. IVF procedūras laikā mātei bija 57 gadi, tēvam 59.
“Kamēr biju stāvoklī, mani visu laiku pārbaudīja. Sieviešu konsultācijas bija Sanktpēterburgā, arī reproduktologi Maskavā pastāvīgi sazinājās ar mani. Ja nebūtu tik cieša kontakta… Tie ir cilvēki, kuri uzreiz teica: “Zvaniet jebkurā diennakts laikā””, – stāsta sieviete.
Pēdējos divus grūtniecības mēnešus Marija pavadīja Sanktpēterburgas Pirmajā Perinatālajā centrā – viņa gulēja uz saglabāšanu. Te vienā brīdī spiediens uzlēca, te nervi streikoja – šo grūtniecību nevar nosaukt par vieglu.
“Šajā vecumā sievietes parasti nedzemdē dabīgā veidā, tās ir operatīvas dzemdības. Un, protams, to sarežģī dažādas patoloģijas, jo šajā vecumā pacienti, protams, nav īpaši veseli,” – stāsta Pirmā Perinatālā centra direktores vietniece medicīnas daļā Tatjana Žarkoja. “Procedūras tehniskā puse ir mums labi zināma, dzemdības ir standarta, ķeizargrieziens tiek veikts pēc parastās shēmas. Ne pārāk laba veidojas laktācija, tāpēc dažreiz šādus bērnus baro ar pudelēm. Skatīsimies, kā būs tālāk, līdz šim esam veiksmīgi tikuši garām visiem zemūdens akmeņiem.”
Jurijs Nikolajevičs Vilderoters piedzima 2021. gada 19. martā. Profesoru pāris nekavējoties izvēlējās vārdu par godu Gagarina pirmajam lidojumam kosmosā. Arī ar tēvvārdu problēmu nebija – Marija Jurjevna savu mīļoto Klausu bieži sauc krieviski par Nikolaju.
Gaida māsiņu
Pandēmijas un slēgto robežu dēļ Klauss Vilderoters savu dēlu ir redzējis tikai Skype. Mantinieka piedzimšanai profesors piegāja zinātniski – sagatavoja … prezentāciju. “Katedras sēdē fakts, ka profesorei Kononovai un profesoram Vilderotam piedzimis vēl viens ģimenes loceklis, piedzimis dēls, kļuva par atsevišķu jautājumu,” stāsta Marija. Apsveikumi pārim nāca no desmitiem valstu – no daudziem draugiem.
Neskatoties uz to, ka Marija Jurjevna vienlaikus noformēja dokumentus dekrēta un pensijas reģistrācijai, viņai ir lieli plāni.
“Mēs domājam, ka vecākajam brālim noteikti vajadzētu būt mazai māsiņai. Mums jau ir gaidīšanas režīmā meitene, kura arī vēlas pievienoties mūsu draudzīgajai ģimenei. Tātad kaut kur pēc gada atkal tiksimies ar ārstiem,” sola sieviete.
Neliriska atkāpe
Brīnišķīgs stāsts noteikti dod cerību tiem, kas nesteidzas ar pēcnācēju radīšanu. Ārsti brīdina: gadījums ir ārkārtējs un tam nevajadzētu līdzināties.
“Tagad, protams, tāpat kā visā pasaulē, dzemdētājas vecums ievērojami palielinās. Ja agrāk pie mums sieviete pēc 28 gadiem jau tika uzskatīta par gana vecu sievieti, tad tagad tādas gradācijas vairs nav un ļoti liela daļa sieviešu reproduktīvo darbīvu veci tikai ap četrdesmit gadu vecumu,” – atzīmē Tatjana Žarkoja. “Diemžēl ļoti bieži viņas izmanto IVF, grūtniecība neiestājas spontāni.”
Pēc ārstu domām, visas mākslīgās grūtniecības paredz papildu medicīnisko zāļu atbalstu mātei. Papildu tabletes rada nevajadzīgu risku bērnam. Ir lielāka intelektuālās novirzes iespēja. Tātad bioloģiskais pulkstenis sievietēm, kuras sapņo par bērna piedzimšanu, patiešām tikšķ, un pēc 43-45 gadiem pat atskan trauksmes signāls.
Četrdesmit gadu zinātniskā darbība Marijai Jurjevnai nenesa tik lielu slavu kā, šķiet, vienkāršākais un dabiskākais sievietes stāvoklis – grūtniecība. Neviens no viņas darbiem un disertācijām – un to ir vairāk nekā simts – neizraisīja tādu interesi kā jaundzimušais Jurijs Nikolajevičs.
Un tas arī neprasīja tādu pašaizliedzību. Tāpēc uz priekšu viņu gaida vienkārša sieviešu laime.