Dziedniece: Dzimtas enerģija atbalsta, pietur un palīdz. Ja kādā brīdī šķiet – man vairs nav spēka, senču spēks it kā pieliek roku

Meitene jau kopš bērnības bija citāda, daudzu nesaprasta. Līdzīgi kā citi jaunieši, izglītojās praktiskās profesijās, kļuva par juristi un arī ekonomisti. Dziedniecībā Inga darbojas tikai aptuveni desmit gadu, taču cilvēkiem palīdz ļoti sen. Savus bērnus viņa vienmēr ārstējusi pati, raksta portāls la.lv un viņu sadaļa veselam.lv

Dziedniece Inga Pērle veic enerģētisko tīrīšanu īpašos rituālos, palīdz atbrīvoties no senām saitēm, enerģijām, sakārtot sevi un attiecības ar citiem, arī dzimtas un ģimenes ietvaros. Ingas spēks ir rokās, viņa sevi dēvē par bioenerģētiķi.

“Dziedināšana man nāca kā dzīves uzdevums. Augstākie spēki noliek tā, ka neko citu nevari darīt. Ja gribi iet citu ceļu, stājas priekšā, neļauj. To jūt uzreiz,” atklāj Inga Pērle. Arī viņas māsa Aija Trofimova ir ekstrasense, par viņu savulaik rakstījām 36,6 °C.

“Spējas laikam nāk no senčiem. Mūsu vecvecmāmiņa pratusi, kā senatnē sacīja, izbraucīt vainas, bija dziedinātāja un bērniņu saņēmēja. Taču tiek pārmantotas nevis spējas, bet kanāls, caur kuru tiek dots šāds spēks. Kanāls var stāvēt rimts vairākas paaudzes, līdz dzimtā atnāk cilvēks ar noteiktu enerģiju, kas spēj šo kanālu strādināt, uzturēt tīru.”

Atbalsta un palīdz

Inga Pērle uzsver dzimtas enerģijas svarīgumu. Ne velti visās reliģijās un tautās dzimta tiek īpaši godināta. Piemēram, musulmaņi, skaitot lūgšanas, piemin savu dzimtu līdz pat septītajai paaudzei.

“Mēs pēdējā laikā pārāk maz šo spēku cildinām, dzīvojam pārlieku nošķirti, negodājam senčus. Biežāk runājam par gēniem – par acu krāsu vai ķermeņa uzbūves īpatnībām, ko manto nākamās paaudzes. Taču turpinās arī dzimtas enerģija, šis netveramais mantojums.

Dzimtas enerģija atbalsta, pietur un palīdz. Ja kādā brīdī šķiet – man vairs nav spēka, senču spēks it kā pieliek roku. Atkal vari celties, atveras otrā elpa. Ja dzimtā viss ir kārtībā, tās spēks ir spēcīga un nepārtraukta plūsma. Taču mēdz būt arī citādi,” skaidro dziedniece.

Vientulības, atkarības un citi vīrusi

Dzimtas enerģijas plūsmā ir gan spēks, gan vājums. Bieži vien tā ir kā salauzīta. Ir bijis nepareizs lēmums vai rīcība. Tas paliek kā nospiedums dzimtā, tiek nodots nākamajām paaudzēm. Līdzīgi kā hipotekārais kredīts, ko pēcnācēji ir spiesti turpināt maksāt. Gluži kā vīruss, kas tiek palaists un nebeidz izplatīties.

Ome žāvē mazmeitai matus un piebilst: tev ilgi matiņi žūst, laikam vīrs būs dzērājs… Meita izaug, iemīl vīrieti, kurš pārmērīgi lieto alkoholu. Kādā grūtā brīdī viņa nodomā – re, omei bija taisnība. Tajā brīdī dzimtas matricā iekrīt šis negatīvais akcents, vīruss tiek iedarbināts.

Ja vairākās paaudzēs pēc kārtas sievietes neatrod otru pusīti, paliek vienas, var ieviesties vientulības vīruss.

“Nereti rodas nospiedums ar iznīcības enerģiju, līdz ar to nedzimst bērniņi, nav dzimtas turpinātāju. Ielūkojos dzimtas enerģētiskajos rakstos un redzu sievieti ar daudziem bērniem. Viņa pārgurusi lūdzas Dievam, lai mazuļus vairāk nedod. Ja mazulis nomirst, viņa nopūšas vien: par vienu ēdāju mazāk. Šī attieksme var noklikšķēt, palikt kā negatīvs nospiedums. Ja tam pievienojas vēl citi līdzīgi, dzimtā var sākt izplatīties iznīcības vīruss. Negatīvais kuplojas.”

Lasi arī: “Alkohols pats nav kaitīgs, taču…” Anatolijs Danilāns par alkohola ietekmi uz organismu

“Daudzās dzimtās ieperinājusies atkarību enerģija iet cauri paaudžu paaudzēm. Nesen atnāca kāda sieviete un izmisusi stāstīja, ka viņas vecmāmiņa savos 80 gados piepeši sākusi dzert. Bērni devušies pelnīt uz svešām zemēm, viņa palikusi lauku mājā viena pati. Nekad nav kārojusi glāzīti cilāt, bet tagad dzīvo vienā skurbulī. Ieraudzīju, ka viņu dzimtā dažādās paaudzēs bijis ne viens vien alkoholiķis. Ja ir zināms, ka senčos bijuši iedzērāji, der būt piesardzīgam. Pieskati, lai tava alkohola glāze nav par lielu. Esi uzmanīgs arī pret citām atkarībām, nesāc smēķēt, lietot kādas vielas, atturies no azartspēlēm,” uzsver Inga Pērle.

Ja cilvēks vēlas, dziedniece palīdz sakārtot attiecības ar dzimtu. “Uzreiz gan saku, ka ar to būs jāstrādā ļoti ilgi, nereti pat gadu. Tas ir nopietns darbs.”

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk