Hormuza šauruma slēgšana ir izraisījusi tūlītēju reakciju globālajos tirgos, un pirmdienas rītā naftas cenas strauji pakāpās. Šis reģions ir kritiski svarīgs, jo caur to ceļo aptuveni piektā daļa no visas pasaules naftas apjoma.
Latvijas autovadītājiem tas nozīmē neziņu, jo izskan pat visai drūmas prognozes par degvielas cenu pieaugumu līdz trim eiro litrā. Nervozitāte ir jūtama gan biržās, gan pie vietējām uzpildes stacijām.
Kāpēc cenas lēkā kā amerikāņu kalniņos
Pašreizējā situācija degvielas tirgū ir ārkārtīgi svārstīga un grūti paredzama. Vēl pavisam nesen šķita, ka iestāsies miers – kad Hormuza šaurumu uz brīdi atvēra, naftas cenas pasaulē zibenīgi nokritās par aptuveni 10%. Tomēr šī stabilitāte bija īslaicīga. Jauna spriedze reģionā atkal ir izmainījusi spēles noteikumus, un cenas atkal rāpjas uz augšu.
Ekonomists Jānis Priede norāda, ka šādas svārstības īstermiņā ir neizbēgamas. Latvija kā maza ekonomika ir tiešā veidā atkarīga no tā, kas notiek tālu aiz mūsu robežām. Tajā pašā laikā pastāv faktori, kas varētu situāciju bremzēt. ASV rudenī gaidāmas starpvēlēšanas, un Donaldam Trampam politiski nav izdevīgi, ka degvielas cenas paliek pārāk augstas. Tas ļauj cerēt, ka vasaras vidū tirgus varētu nedaudz nomierināties un cenas atgriezties pieņemamākā līmenī.
Vai trīs eiro par litru ir reāla prognoze?
Lai gan publiskajā telpā izskan bīstami cipari, neviens eksperts šobrīd nevar droši apgalvot, ka degviela tiešām maksās trīs eiro. Augstas naftas cenas Eiropai un Latvijai automātiski nozīmē augstāku inflāciju. Tas nozīmē, ka sadārdzināsies ne tikai degviela, bet arī preces un pakalpojumi, kas padara ekonomikas izaugsmes prognozes piesardzīgākas.
Tomēr Latvijas iekšējais tirgus ir diezgan specifisks. Uzņēmējs Ģirts Rungainis uzskata, ka vietējā konkurence starp degvielas tirgotājiem ir ļoti sīva. Lielie tīkli cīnās par katru klientu, un peļņas maržas pašai degvielai ir niecīgas – tās ir tuvu nullei. Lielu daļu patēriņa veido rūpniecības un transporta uzņēmumi, kuriem ir īpašas atlaides, tāpēc tirgotājiem nav daudz telpas, kur manevrēt ar cenām.
Daudziem autovadītājiem varētu būt pārsteigums, ka degvielas uzpildes staciju galvenais ienākumu avots nemaz nav pati degviela. Biznesa rentabilitāte balstās uz veikala preču un pakalpojumu pārdošanu. Tā ir kafija, uzkodas un citi ikdienas produkti, kas stacijās ir salīdzinoši dārgi. Tieši šeit veidojas nauda, kas ļauj uzturēt infrastruktūru un maksāt nodokļus.
Rungainis arī brīdina, ka politiskais spiediens uz uzņēmējiem pirms vēlēšanām bieži vien ir populisms bez racionāla pamata. Mēģinājumi mākslīgi ietekmēt tirgu var radīt pretēju efektu un kaitēt ekonomikai ilgtermiņā. Uzņēmumi, kas investē tīkla attīstībā, šādu politisko iejaukšanos uztver kā necieņu pret savu darbu un nodokļu maksājumiem.
Ko gaidīt tuvākajās nedēļās?
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija šobrīd atturas no konkrētiem solījumiem vai brīdinājumiem. Situācija ir tik dinamiska, ka jebkurš rīta puses pavērsiens Persijas līcī var pilnībā mainīt cenas degvielas uzpildes stacijās vakarā. Galvenais secinājums ir viens – mēs dzīvojam laikā, kad dārga enerģija kļūst par fonu, ar ko jārēķinās.
Nav vērts ļauties panikai par rekordaugstām cenām, taču ir skaidrs, ka tuvākie mēneši prasīs lielāku uzmanību personīgā budžeta plānošanai. Kamēr pasaule meklē balansu starp politiku un energoresursu plūsmu, mums atliek sekot līdzi notikumiem un cerēt, ka globālie spēlētāji atradīs veidu, kā stabilizēt piegāžu ceļus.
