Kad viņš jau bija gatavs doties prom, klusi teicu:
— Pagaidi. Mums jāparunā.
Viņš pārsteigts paskatījās, bet apsēdās. Es ieslēdzu ierakstu.
Sekundes pagāja lēni. Viņa seja mainījās — pārsteigums, nesaprašana, neērta sajūta. Un tad — sarūgtinājums. Taču ne pret mani.
— Viņas… tas ir… Tu gribi teikt, ka viņas visu šo laiku… Tā ir mana bijusī draudzene. Es domāju, ka tā ir viņa.
Es piekritu ar galvu, nespēdama neko pateikt.
— Paldies, ka man to pastāstīji. Mēs to izrunāsim. Kopā.
Un tajā brīdī es sapratu — es uzvarēju. Jo patiesība vienmēr ir spēcīgāka par meliem.
Ko tu domā par šo stāstu? Vai arī tev ir gadījies piedzīvot situāciju, kad patiesība izrādījās vissvarīgākā?
Dzīvē ne vienmēr ir viegli atklāt patiesību, taču tā vienmēr palīdz mums kļūt stiprākiem un gudrākiem.
Tevi noteikti interesēs
- Pirms pāris dienām Latvijas debesīs bija vērojami ļoti netipiski mākoņi +FOTOby Sandra Vīgante
- Cepeškrāsns spīdēs kā jauna – trīs tautas metodes, kas efektīvi palīdz atbrīvoties no taukiem un sodrējiemby Oskars Andersons
- Jācep maizīte un ne tikai: kādas Senlatviešu tradīcijas jāievēro 25. jūlijā, Jēkaba dienā, lai piesaistītu veiksmi un labklājībuby Laura Andersone