Vairums Eiropas Parlamenta (EP) deputātu trešdien debatēs par ES nākamo daudzgadu budžetu atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus paaugstināt valstu iemaksas budžetā līdz 1,11% nacionāla kopienākuma (NKI) un noteikt jaunus ieņēmumu avotus.
“Eiropas Komisijas prezentācijā tika uzsvērta politiska budžeta nozīmē un Eiropas pievienotās vērtības princips. Svarīgi, ka uzsvērta arī EP svarīgā pašu resursu nozīme. Pozitīvi vērtējami ir priekšlikumi palielināt finansējumu Erasmus+, pētniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un klimata pārmaiņu novēršanai. Mēs būtu vēlējušies budžetu 1,3% NKI apjomā. Ņemot vērā priekšlikumus samazināt lauksaimniecības un kohēzijas politikas finansējumu, mēs darīsim visu, lai aizstāvētu mūsu pozīcijas,” sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
Eiropas Komisijas priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, norādīja vairums deputātu, atzinīgi vērtējot plānus vairāk līdzekļu piešķirt galvenokārt jaunām politikas prioritātēm – pētniecībai, robežu drošībai, migrācijas jautājumu risināšanai, atbalstam jauniešiem, drošībai un aizsardzībai. Komisijas piedāvājums gan nav tik vērienīgs, kā savās pamatnostādnēs bija norādījis Eiropas Parlaments. Daudzi EP deputāti arī atzinīgi novērtēja ieceri ES finansējuma piešķiršanu saistīt ar tiesiskuma ievērošanu valstīs.
Vairums EP deputātu arī atzinīgi izteicās par priekšlikumiem noteikt jaunus ES budžeta ieņēmumus jeb pašu resursus, kas tiktu gūti no pārskatītas uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēmas, emisiju tirdzniecības un “plastmasas nodokļa”, vienlaikus samazinot dalībvalstu iemaksas budžetā.
Iecere samazināt finansējumu reģionālajai attīstībai un lauksaimniecībai būtu jāapspriež ar līdzekļu saņēmējiem, uzsvēra EP deputāti, norādot, ka atbalstu reģioniem un lauksaimniekiem nedrīkstētu upurēt. Atsevišķi EP deputāti pauda nožēlu par nepietiekami vērienīgiem plāniem mazināt sociālo nevienlīdzību, bet vēl citi norādīja, ka Eiropas Komisijai būtu vajadzējis nākt klajā ar pieticīgāku budžeta priekšlikumu 2021. – 2027. gadam. Daži EP deputāti nosodīja “politisko spiedienu” pret dalībvalstīm, ko esot plānots īstenot ar migrācijas politiku vai “tiesiskuma nosacījumu”.
EP deputāti arī norādīja, ka sarunās ar ES Padomi budžeta priekšlikumi tiks apspriesti vienlaikus ar pašu resursu reformu un atsevišķo nozaru (piemēram, lauksaimniecības un reģionālās politikas) programmām, ar kurām Eiropas Komisija plāno nākt klajā maijā un jūnijā.
Eiropas Parlaments savu nostāju paudis divās rezolūcijās: Eiropas Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada un Par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu.
Paredzams, ka EP deputāti Eiropas Komisijas priekšlikumu vērtējumu sniegs jaunā rezolūcijā, par kuru balsos maija beigās Strasbūrā.