Es steidzos mājās pēc darba dienas, bet tomēr nolēmu ieiet uz dažām minūtēm pie draudzenes Evelīnas.
Mēs ar Evelīnu draudzējamies jau kopš skolas laikiem. Agrāk viņa bija precējusies, bet tagad jau gadu kā šķīrusies. Draudzene ļoti smagi pārdzīvoja šķiršanos.
Tajā laikā, kad viņa cieta, es viņai sniedzu milzīgu atbalstu. Daļēji pateicoties man, draudzenei izdevās tikt galā ar depresiju. Ar laiku Evelīna pārdzīvoja šo periodu un kļuva tāda, kāda bija vienmēr – labsirdīga un forša meitene.
Tomēr dažus pēdējos mēnešus es atkal pamanīju viņā pārmaiņas. Draudzene iegrima savās domās. Es pamanīju, ka viņa izvairās no komunikācijas ar mani.
LASI VĒL: Nopludināta jaunākā informācija par Putina veselības stāvokli
-Ienāc, – teica Evelīna ar uzspēlētu smaidu, kad ieraudzīja mani pie savām durvīm.
Es jau sen viņu zinu, un, ieraugot viņas skatu, man uzreiz kļuva skaidrs, ka Evelīna ne pārāk priecājas par manu vizīti.
Es apsēdos uz gultas un pajautāju:
-Kas tev mājās tik garšīgi smaržo?
-Es biju aizņemta ar vakariņu pagatavošanu – sacīja Evelīna. Viņas balss izklausījās teju vainīga.
-Pie tevis kāds nāks?
-Ai, man tūlīt plītī vis sadegs – viņa teica izvairīgi un aizskrēja uz virtuvi.
Pēkšņi zvanīja mans telefons. Tas bija vīrs. Vīrs brīdināja, ka darbā ir neparedzēti apstākļi, tāpēc šodien viņš vēlāk atgriezīsies mājās.
Es knapi paspēju nolikt savu telefonu somā, kā pēkšņi atskanēja manas draudzenes telefons. Uz ekrāna parādījās mana vīra attēls. Man tas bija ļoti negaidīti, ka es automātiski nospiedu “atbildēt”.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk