-Evelīna, dārgā, es drīz būšu, – es izdzirdēju pati sava vīra balsi.
Pēc dažām sekundēm istabā ienāca draudzene. Paskatoties uz mani, viņa uzriez saprata, ka es visu zinu. Iespējams, tas ir pārsteidzoši, bet es nesāku rīkot scēnu, izskaidrošanos vai histēriju. Es nomierinājos un viņai teicu:
-Mans vīrs nav ideāls. Es nedomāju, ka tev izdosies būt viņam līdzās laimīgai. Tikai nevajag domāt, ka es viņu turu ar varu pie sevis. Ja viņš gribēs būt ar tevi, es neesmu pret, lai savāc mantas un pārvācas pie tevis.
Kolīdz es to visu pateicu, Evelīna neteica ne vārda. Viņa stāvēja kā sastingusi, nespējot pārvarēt šoku no notikušā.
Kad es izgāju no Evelīnas mājas, mani pārņēma milzīgs aizvainojums. Mani nodeva divi mani tuvākie cilvēki. Es aizkļuvu līdz mājai stundas laikā, ejot pa apkārtceļu.
Pēc tam apjautu, ka man nav kur steigties. Meita atrodas pie maniem vecākiem, bet vīram vairāk nevajag gatavot vakariņas, jo tas ir izdarīts manā vietā.
LASI VĒL: Nopludināta jaunākā informācija par Putina veselības stāvokli
Tāpēc, ka mans vīrs nav ideāls, es neuzklupu draudzenei. Es jau sen izjūtu vilšanos no ģimenes dzīves ar viņu. Cilvēks, kuru es mīlēju kopš jaunības, izrādījās slinks.
Viņš man nepalīdzēja, pēc darba iekārtojās uz dīvāna un dzēra alu. Darbā pelnīja vienas kapeikas. Sākumā es mēģināju ar to cīnīties, bet pēc tam sapratu, ka neizdosies viņu izmainīt.
Nākamajā dienā vīrs savāca mantas un pārcēlās pie Evelīnas. Tagad man kļuva ziņkārīgi, cik ilgi viņa spēs paciest šo bezdarbnieku. Pacietības Evelīnai pietika 6 mēnešiem.
Pēc tam, kad viņa viņu padzina, vīrs atkal parādījās pie manis, cerot, ka es viņu pieņemšu atplestām rokām. Tomēr es uzreiz pateicu, ka viņš man vairs nav vajadzīgs.
Es izbaudīju brīvo dzīvi un sapratu, ka brīvībai ir milzīgi daudz plusu.
Ar Evelīnu mēs nekomunicējam. Reiz pie nejaušas tikšanās viņa teica, ka ļoti nožēlo to, ka mēs vairs neesam draudzenes.
Draugi, bet ko jūs varat teikt šajā situācijā? Raksiet savu viedokli komentāros!
