Šo interesanto mazo ciematiņu sauc Šoina, un tas atrodas Krievijas ziemeļos uz arktiskā loka robežas. Par spīti zemajai temperatūrai tas tiek uzskatīts par tuksnesi, kura smiltis plešas 10 km garumā gar Baltās jūras krastu.
Šoina 1930-tajos gados parādījās kā mazs, kluss zvejnieku ciematiņš, bet drīz uzplauka līdz 1500 iedzīvotāju lielam ciemam 1950-tajos gados. Taču pārzvejas dēļ bagātīgais loms ūdeņos sāka samazināties, līdz zvejas industrija pavisam sabruka, samazinot arī ciemata populāciju.
Cilvēki cits pēc cita pameta piekrastes ciemu, vedot savas ģimenes uz nākamo plaukstošo zvejas ostu. Neilgi pēc tam palikušie iedzīvotāji sāka novērot savādu fenomenu – smilšu kāpas sāka iekarot pilsētu. Sākumā tas notika lēnām. Pārzvejas dēļ piejūras ekosistēma bija pilnīgi ārpus līdzsvara. Okeāna pamatne sāka kustēties. Smilšu kāpas, kas agrāk atradās zem ūdens migrēja uz krasu, liekot Šoijai grimt smiltīs.
Sākot no astoņdesmitajiem gadiem smiltis sāka apsēst iedzīvotāju namus. Deviņdesmitajos gados tās jau bija teju aprijušas visu pilsētu.
Lasi vēl: 27 attēli, kas pierāda, ka mūsu pasaule ir briesmās. Nr. 11 liek žoklim atkārties!
Šoijas iedzīvotāji vakarā aizgāja gulēt, lai nākamajā rītā pamostos un redzētu, ka ir tikuši aprakti dzīvi. Viņi paskatījās pa logu, kur tos sveicināja pāris saules stari, kas spraucās pāri smilšu sienai. Okeāna pamatne viņus bija aprijusi.
Tomēr cilvēki šajā vietā vēl dzīvo, un ir iemācījušies kaut kā turpināt savu eksistenci.
Lai uzzinātu vairāk par viņu neticamajiem apstākļiem un apskatītu pilnu attēlu galeriju, šķir nākamo lapu!
Butu kādu kociņu un krūmus gar jūru sastādījuši, tad smiltis nevarētu ,,ceļot”..Tas jau sen zināms paņēmiens, tikai iedzimtais krievu slinkums neļauj viņiem savā labā kaut ko padarīt–jo tāpat ir labi-vieglāk iekarot jau apgūtas un bagātas zemes…