Pēc tam, kad ciema iedzīvotāji bija veiksmīgi izrakušies un atbrīvojuši mājokļus no smiltīm, iedzīvotāji cerēja, ka murgs nu būs beidzies. Bet tā nebija – smiltis joprojām turpina vairoties un ieskaut ciematu, aprokot tā iedzīvotājus.
Jau tā mazā populācija piedzīvoja vēl vienu ievērojamas tās daļas aizceļošanu, atstājot kuģu vraku un pussabrukušu ēku kapsētu vietā, kas tagad jau izskatās pēc daļējas spoku pilsētas. Vairāk nekā pusi no ciemata ir aprakušas kāpas.
Šobrīd Šoinā mitinās 300 cilvēku, kuri iztiek no pensijām, bezdarbnieku pabalstiem, zosu medībām un pilnā laika darba, ko sastāda māju izrakšana no smiltīm, kurās tās tikušas apraktas nakts laikā.
Diemžēl ciemā īsti nav nekāda darba tirgus vai tūrisma industrijas, kas to finansiāli uzturētu. Neviens nav parūpējies uzbūvēt nevienu viesnīcu vai restorānu, un pilsētā ir tikai pāris veikaliņu. Šoinas ciema iedzīvotāji pamostas, izrok sevi no smiltīm, kad tas nepieciešams, un vienkārši eksistē savā nelielajā pasaules nostūrītī.
Rietumu vēji tik ātri pārnēsā smilšu kāpas gar krastu, ka tās var burtiski aprakt ēkas vienas nakts laikā. Iedzīvotāji ir iemācījušies trikus, kas ļauj tiem nepalikt iesprūdušiem. Naktī viņi atstāj durvis vaļā, ļaujot smiltīm iekļūt mājās, taču tā vismaz viņi ir droši, ka tiks ārā. Šāds dzīvesveids liek visiem mājsaimniecības darbiem kļūt diezgan bezjēdzīgiem. Neviens neslauka putekļus, jo viss tāpat ir pilns ar smiltīm.
Lasi vēl: 27 attēli, kas pierāda, ka mūsu pasaule ir briesmās. Nr. 11 liek žoklim atkārties!
Ciematam nav vajadzības pēc ietvēm un autoceļiem. Vienīgais veids, kā aizceļot uz vai no Šoinas ir ar kuģi vai lidmašīnu no pieticīgās lidostas ar 650 metru garu skrejceļu.
Tomēr ne visi vēlas pamest ciematu. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Šoinas iedzīvotāji ir pašpietiekami un lepojas ar savu nomaļo dzīvesveidu.
Šīs ģimenes ir uzaugušas, pierodot pie dīvainajiem apstākļiem, un tām ir bērni, kuri nepazīst citādu dzīvi. Apstākļi, kas daudziem šķiet nepanesami, citiem šeit ir norma.
Avots: allday.com
Butu kādu kociņu un krūmus gar jūru sastādījuši, tad smiltis nevarētu ,,ceļot”..Tas jau sen zināms paņēmiens, tikai iedzimtais krievu slinkums neļauj viņiem savā labā kaut ko padarīt–jo tāpat ir labi-vieglāk iekarot jau apgūtas un bagātas zemes…