Man kādu dienu piezvanīja un pateica, ka meitene, ar kuru es pirms kāda laika tikos, tūdaļ dzemdēs, un es, visticamākais, esmu bērna tēvs. Es tā arī nesapratu, kādēļ viņa nekad iepriekš ar mani nesazinājās, bet tas tagad vairs nav svarīgi.
Kad es ierados dzemdību namā, viņa man paziņoja, ka bērnu grasās atdot bērnu namam, bet es tiešām nevēlējos, lai ar viņu tas notiek. Taču būšu patiess – arī es negribēju viņu uzreiz savākt.
Es divas nedēļas nespēju pieņemt lēmumu, pa to laiku bērns atradās slimnīcā, jo bija jāatrisina dažādas medicīniskās problēmas. Bērniņš tiešām ir brīnišķīgs un es mācētu par viņu parūpēties, bet es biju ārkārtīgi nobijies.
Ja es viņu būtu atdevis, viņam būtu bijusi lieliska ģimene. Var jau gadīties arī pavisam pretēji, ka bērns būtu nokļuvis briesmīgā ģimenē, tad tā būtu bijusi mana visbriesmīgākā kļūda. Ņemot vērā to, ko man teica sociālais darbinieks, es zinātu, kur bērns ir nokļuvis, padarot bērna adopciju par atvērtu procesu un es varētu viņu apciemot. Taču es vienkārši nebiju par to visu pārliecināts.
Mātei bija advokāts, kas sagatavoja virkni dokumentu, kuros tika rakstīts, ka viņa atsakās no turpmākas piedalīšanās bērna dzīvē. Godīgi saku, ka vairāk būtu nožēlojis to, ka es viņu nesavāktu sev, nekā to, ka es viņu būtu uzņēmis. Būšu vientuļais tēvs! Vientuļais tēvs!
Tas ir garlaicīgs vīrietis, kuram nekad nav jautri? Viņš katru vakaru velta saviem bērniem.
Vai tas salauza vīrieti, kas vēlējās iegūt labu darbu? Tas ļāva vīrietim atrast darbu, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt savus bērnus.
Slinks vīrietis, kas nav formā un kuram visur vienmēr ir bardaks? Viņš ceļas piecos no rīta, lai nomainītu autiņbiksītes.
Runa nav par to, ka vīrietis vairs nav sociāls vai jautrs. Viņam vienkārši vairs nav laika izklaidēt apkārtējo acis, jo viņa acīs nu skatās pats svarīgākais acu pāris.
Lasi vēl: Sekss grūtniecības laikā – galvenās lietas, ko jāzina vīrietim! (+ilustrētas pozas)
Avots: revolucija.eu