Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, jo ir arī plašāka izvēle un iepazīst espresso pasauli.
Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija.
Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Vidējais patērētājs pieprasa kafijas samtaino rūgtumu – pasaulē to dēvē par itāļu grauzdējumu.
“Sabiedrība kļuvusi izglītotāka un nekautrējas nākt un teikt – es gribu mājās dzert labu kafiju. Internetveikalā nopirku aparātu, gatavoju kafiju un putoju pienu, bet nekas nesanāk, ko es daru nepareizi. Tad mēs parādām, palīdzam atrast labākos mājas risinājumus un apmācām. Agrāk populārākais jautājums bija, vai šī ir Arabica kafija, tagad cilvēki nāk tāpat kā elektrotehnikas veikalā un jautā pārdevējam, kā atrast viņam labāko – mēs jautājam, vai dzer ar pienu vai alternatīvo pienu, stipru vai vājāku, ir iespēja pagaršot, lai kafijas dzeršana ir baudas mirklis,” atklāj Kārlis Lībeks, Gemoss kafijas studijas vadītājs.
Cilvēkiem arvien vairāk patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Jaunākā tendence kafijas pasaulē ir krāsas: biešu pulveris vai ogļu pulveris, no kā veidojas melnas latte kafijas. Kafijas pasauli ļoti viegli salīdzināt ar vīna pasauli, ja agrāk bija balts un sarkans vīns, salds vai sauss, tad cilvēki sāka meklēt ko jaunu – reģionus, šķirnes, iepazīt garšas.
Tāpat ar kafiju -kafija no Itālijas patiesībā mēdz būt tikai grauzdēta Itālijā, tās oriģinālā izcelsme iepriekš patērētāju neinteresēja, savukārt tagad uz visām paciņām jau tiek norādīta informācija, kur augusi, kādā nogāzē, cik augstu.
“Šajā sezonā ļoti pieprasītas bija tieši aukstās kafijas, lai tādu pagatavotu, tiek izmantots arī sīrups. 65% no kafijas patērētājiem vecumā no 18-29 gadiem kafijai izvēlas pievienot kādu sīrupu, visbiežāk sīrupus pievieno Latgalē, bet vismazāk Vidzemes reģionā. Lielākoties sīrupus kafijai pievieno degvielas uzpildes stacijās un tad meklē veidus, kā kaut ko līdzīgu pagatavot mājās. Vasarā izvēlas vieglākus sīrupus, augļainākus – gurķu sīrupa aukstā latte sākumā šķiet diezgan nesaprotami, bet tieši jaunā paaudze eksperimentē un izvēlas arvien jaunas garšas. Ziemā gribas spēcīgākas garšas – riekstu, karameļu, sāļo karameļu, piparkūku sīrupa, šokolādes un ķiršu kūkas,” zina stāstīt Jānis Viļumovs, Monin zīmola vadītājs Latvijā.
“Viena no tendencēm – ikdienā atgriezusies filtrēta kafija, vienu laiku tajā bija pauze, jo papīra garša un melns šķīdums asociējās ar kafijas dzērienu no bērnības, bet ikdiena mainījusies. Mūslaiku filtrētās kafijas vairs nav tas pats, tas ir ļoti smalks process, pat skaitot sekundes, lai iegūtu vislabāko rezultātu. Arvien biežāk cilvēki gatavi ieguldīt finanses, lai mājās pagatavotu augstas kvalitātes kafiju,” norāda J. Viļumovs.
Izmantoti Norstat pētījuma dati, kur piedalījušies 1027 respondenti vecumā no 18 -74 gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus.