… (Bērni šo nezināja, bet pirms stundas sākuma es atkārtoti mētāju vienu no āboliem pret grīdu, atšķirību nevarēja pateikt, abi āboli izskatījās ideāli). Mēs runājām par āboliem un bērni aprakstīja, kā abi āboli izskatās vienādi; abi bija sarkani, vienāda lieluma un šķita pietiekami sulīgi, lai tos labprātīgi ēstu.
“Es pacēlu ābolu, kuru biju metusi pret grīdu, un sāku stāstīt bērniem, cik ļoti man nepatīk šis ābols…”
Teicu, ka man tas likās pretīgs, briesmīgas krāsas un, ka ābola kāts ir pārāk īss. Es viņiem teicu, ka, tā kā man tas ābols nepatīk, es arī negribēju, lai viņiem tas patiktu, novedot skolniekus pie šī ābola apsaukāšanas.
“Daži bērni skatījās uz mani kā uz trako…”
Mēs padevām ābolu viens otram pa apli, noniecinot to ar visdažādākajiem vārdiem, “Tu esi smakojošs ābols”, “Es nemaz nesaprotu, kādēļ tu vispār eksistē”, “Droši vien, ka tevī atrodas kāds tārps” u.c.
“Mēs pazemojām šo nabaga ābolu ne pa jokam, man tiešām tā kļuva žēl.”
Pēc tam mēs devām otru ābolu pa apli un sākām to apbērt ar labiem vārdiem, “Tu esi burvīgs ābols”, “Tava miza ir skaista”, “Apburoši, cik skaistā krāsā tu esi” u.c.
“Tad es pacēlu abus ābolus…”
Mēs runājām par kopīgajām un atšķirīgajām īpašībām, nebija nekādu izmaiņu, abi āboli izskatījās vienādi.
Tad es pārgriezu ābolus uz pusēm. Tā ābola iekšpuse, kuru mēs glaimojām, bija tīra, svaiga un sulīga.
“Ābols, par kuru mēs teicām sliktus vārdus, tā iekšpusē bija deformēts, mīksts un nepatīkamas krāsas.”
Pamanīju, ka bērni nekavējoties atplauka. Viņi visu saprata, tas, ko mēs redzējām ābola iekšienē, rētas, mīkstums un plaisas ir arī tas, kas notiek ikkatrā no mums, kad kāds nejauki izturas pret mums ar saviem vārdiem vai rīcību.
“Kad cilvēki tiek aizskarti, it īpaši bērni, viņi jūtas briesmīgi…”
… Un reizēm neizrāda, nestāsta par to, kā viņi jūtas. Ja mēs nepārgrieztu to ābolu, tad mēs nekad neuzzinātu, cik daudz sāpju mēs tam izraisījām.”
“Es padalījos arī ar savu pieredzi, saistībā ar ciešanu dēļ kāda cilvēka vārdiem, kurus saņēmu nedēļu iepriekš.”
Vizuāli es izskatījos labi, es biju smaidīga. Tomēr, Iekšēji kāds manī izraisīja daudz sāpju ar savu sakāmo un man tas bija mokoši.
“Atšķirībā no ābola, mums ir spēja apturēt šādas sāpes.”
Mēs varam iemācīt bērniem, ka nav labi teikt nelaipnas lietas viens otram, pārrunājot to, kā tas var likt citiem justies. Mēs varam mācīt, ka viņi spēj atbalstīt viens otru un pārtraukt jebkāda veida ķircināšanu, tāpat kā viena no skolniecēm, kura atteicās paust sliktus vārdus par eksperimentālo ābolu.
“Aizvien vairāk un vairāk sāpju un ciešanu notiek cilvēka iekšienē, ja neviens neko nedara lietas labā.”
Veidosim laipnu un rūpīgu bērnu paaudzi.
Mēlei nav kauli, bet tā ir pietiekami spēcīga, lai salauztu sirdi, tāpēc esi uzmanīgs ar saviem vārdiem.
avots: diply.com