19 gadus jauns puisis dodas aizsaulē foto sesijas laikā, un viņa ģimenei tas ir sēru laiks, jo šādu iznākumu neviens negaidīja. Ģimene zināja tikai par dēla plānu piedalīties kārtējā foto sesijā, taču viņš vairs nepārnāca mājās.
Katra cilvēka dabiska vēlme ir būt tuvinieku lokā pēc iespējas ilgāk. Blakus viņiem mēs vienmēr jūtamies omulīgi un ērti, un viņu siltums dziedē visas mūsu sirdssāpes.
Pat milzīgi attālumi un tūkstošiem kilometru materiālajā pasaulē nevar atņemt mums prieku par saziņu ar tuviniekiem. Mūsdienu tehnoloģijas un pilnīga digitalizācija ir radījušas šādas iespējas.
Kad mūsu tuvinieki aiziet prom un pamet fizisko pasauli, mēs zaudējam šo iespēju un vairs nevaram sazināties ar viņiem. Tā mūsu saikne beidzas uz visiem laikiem.
Un, ja, atrodoties fiziskajā ķermenī, mēs nevaram nokļūt Garīgajā pasaulē, rodas jautājums: vai ir kāda cerība, ka mūsu aizgājušie draugi mūs apmeklēs?
Es uzskatu, ka jūs visi saprotat, par ko es runāju: šie ir tie tuvinieki, ar kuriem mūs saista ne tikai fiziskie saiknes šajā dzīvē, bet arī garīgā līmenī mēs esam saistīti kā biedri.
Kad šādi cilvēki pāriet no fiziskā uz garīgo stāvokli, šī saikne nekur nepārtraucas un nepazūd: aizgājēja dvēsele turpina uzturēt kontaktu ar mums visu laiku, kamēr tā gaida mūs otrā dzīves pusē.
Diemžēl pievērsīsimies šī raksta sēru daļai..
Aizrautīgais fotogrāfs Džonatans Fīldings bija aizņemts ar skatu fotografēšanu pie Jūtas klints malas, ASV, kad viņš, diemžēl, zaudēja līdzsvaru un nejauši nokrita no 450 metru augstuma. Diemžēl šis stāsts beidzās ar skumjām.
Viena liktenīga kļūda un, diemžēl, šis jaunais puisis vairs nav. Viņa ģimene ir sēru procesā un saprot, ka viņš aizgāja, darot to, kas bija viņam sirdij tuvs – fotogrāfējot.
Ekrānšāviņš no Džonatana māsas Facebook profila
Diemžēl notikuma brīdī viņš bija viens uz klints malas, jo pārējie grupas biedri rīkoja pikniku. Tikai vēlāk, kad viņu nemanīja un saprata, ka viņš ir nokritis, viņi reaģēja.
Ģimene šobrīd vāc ziedojumus, un viņa māsa sociālajos tīklos izplatīja paziņojumu, ka šis gadījums jāuztver kā liela mācība ikvienam fotogrāfam, apliecinot, ka neviena fotogrāfija nav svarīgāka par paša dzīvību.
Esiet piesardzīgi!