Godinot Roberta Vecuma-Veco piemiņu, izceļ restaurācijas nozīmi būvkultūrā

Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas nedēļas nogalē norisinājās visā Latvijā, Rīgas 1. slimnīcas atjaunotajā Rehabilitācijas klīnikas uzgaidāmajā telpā tika atklāts piemiņas gleznojums monumentāli dekoratīvās tēlniecības amata meistaram un ekspertam Robertam Vecumam-Veco.

Godinot Roberta Vecuma-Veco ieguldījumu Latvijas būvkultūras un daiļamatniecības, vēstures un arhitektūras mantojuma sargāšanā, viņa kolēģi no uzņēmuma RERE Grupa aicināja uz pasākumu gan bijušos kolēģus, gan domubiedrus no restaurācijas un amatniecības biedrībām, arhitektus, kā arī Rīgas kultūrvēsturisko ēku restaurācijas darbu pasūtītājus.

Piemiņas gleznojumā attēlots Rīgas 1. slimnīcas ģerbonis, kurš, pateicoties Robertam, tika pie savām vēsturiskā izskata atslēgām, lauva – pie zelta zobiņa. Šajā ģerbonī simboliski savijas stāsts par 1. slimnīcu, Rīgu un restaurācijas darbu ekspertu Robertu Vecumu-Veco. Piemiņas gleznojumā lasāms īss stāstījums par Roberta paveikto vairāku slimnīcas korpusu restaurācijā. Kā norādīja arhitekte Anna Vasiļjeva: “Šis ir atdzimšanas un restaurācijas simbols kā stāstījums par Rīgas 1. slimnīcu, tās atjaunošanu un izcila restauratora nozīmi ikvienā detaļā.” Simboliskā gleznojuma autore ir Aija Rulle.

Arhitekte Anna Vasiļjeva, kura strādājusi kopā ar Robertu ne tikai pie Rīgas 1. slimnīcas atjaunošanas un ir piemiņas vietas idejas iniciatore, uzsvēra, ka Robertam piemitusi izcilas spējas atklāt vēsturi, piemēram, uzejot vecos ķieģeļus, Roberts atrada veidu, kā saglabāt vēsturisko mūri, kas tagad apskatāms 14. korpusā, tāpat atklātas vēsturiskās čuguna kāpnes, kas gadiem bijušas “iepakotas” reģipša veidolā, bet bijušais slimnīcas darbinieks Robertam uzticējis slimnīcas vēsturiskos vārtus, kas nu ir restaurēti un ievietoti atpakaļ savā vietā. “Viņa spēja saskatīt detaļās vērtību, kā arī noorganizēt to atgriešanu dzīvē, ir tas, kas veidoja viņu par manu guru jeb Skolotāju ar lielo burtu. Piemēram, 14. korpusa ēkā, noņemot apšuvuma dēlīšus, Roberts atklāja aklos lodziņus, tāpat uz koka detaļām atklāja ornamentus. Koka detaļas ar ornamentiem nevarējām restaurēt, bet ornamenta raksti ar 3D tehnoloģijas palīdzību tika iegūti, kas nu rotā sienas un durvis. Vērīga restauratora darbs turpinās katrā ēkā,” uzsvēra arhitekte.

Atklājot glezojumu, uzņēmuma RERE Grupa vadība pateicās Rīgas 1. slimnīcas vadībai, kas novērtēja iespēju veltīt daļu telpas restaurācijai un vēsturiskā mantojuma novērtēšanai. Restaurācijas joma, kas dibinot uzņēmumu, ir caurvijusies kā viena no pamatdarbībām, ir bijusi Roberta Vecuma-Veco pārziņā, iegūstot arvien vērienīgākus un sarežģītākus objektus. Kolēģi atminējās, ka Roberts vienmēr ikvienā situācijā skatījies plašāk ar potenciālu tālākai attīstībai, piemēram, kad Rīgas Biržā vajadzējis restaurēt mākslīgo marmoru, Roberta nosacījums, slēdzot līgumu ar itāļu meistariem, ir bijis, ka darbi jāveic kopā ar speciālistiem no Latvijas, lai iegūtā pieredze un zināšanas paliek valstī. Tāpēc var droši apgalvot, ka Roberts ir ļoti daudz atstājis ne tikai restaurēto objektu skaitā, bet tīri cilvēcības ziņā: darbu vadītāji, kuri Robertu sauc par lielo Skolotāju, turpina darīt.

Arhitekts Pēteris Blūms uzrunāja klātesošos, izceļot šī gada Kultūras mantojuma dienu vadmotīvu – būvkultūra: “Ar to izpratni par būvkultūras kodeksu, ko Roberts turēja un laika gaitā nodeva ikvienam, ar ko strādāja kopā – tās ir vērtības, ko droši var ierakstīt būvkultūras standartā.” Pēteris Blūms piebilda: “Roberta vienmēr bija daudz. Brīžam likās, ka tik daudz, ka palika grūti, bet viņš savādāk nemācēja. Viņa daudzums atšķīrās ar to, ka tas bija atbildīgs un vērtīgs”.

Arhitekte Liesma Markova uzsvēra pārmantojamību un lietu nezūdamību: “Lai arī pietrūkst Roberta padoma un skatījuma, strādājot pie pašreizējiem objektiem, man ir prieks, ka es ļoti bieži dzirdu kolēģus runājam, ka Roberts teica šādi, Roberts domāja tā. Tā ir atmiņa, kas ir ieķērusies sirdī, galvā, izpratnē. Vienmēr esmu novērtējusi viņa spēju kļūt par detaļu draugu – ja mēs redzējām ēku, tad viņš – ēkas uzbūvi, profilus, un jāsaka – arī dvēseli.”

Latvijas Restaurācijas biedrības vadītājs Ronalds Lūsis kavējās atmiņās par pieredzi, kad Roberta apņēmīgās rīcības rezultātā, uzņēmums izdeva Doma Baznīcas restaurācijas dalībnieka rokasgrāmatu. Tā visiem bez izņēmuma, tolaik arī viņam kā pasūtītāja pārstāvim, būvobjektā bija jāizlasa. “No kopīgā darba dažādu konkursu vērtēšanas komisijās no Roberta esmu mācījies saskatīt visu to labo, ko cilvēki ir paveikuši. Tā ir lieliska pieredze, ko guvu, strādājot kopā,” uzsvēra R. Lūsis.

Oļegs Burovs, kurš ilgus gadus vadījis Rīgas domes Nekustamo īpašumu departamentu atzina, ka tikai sadarbībā ar Robertu guvis pārliecību, cik nozīmīga loma restaurācijas darbos ir pasūtītājam. “Roberta Vecuma-Veco spēja skaidrot, pārliecināt, ka restaurācijā nedrīkst vienkāršot, bet jāievēro pamatprincipi vēsturiskā saglabāšanā, galu galā mainīja gan manu, gan manas komandas domāšanu un izpratni par restaurāciju. Viens no spilgtākajiem objektiem mūsu sadarbībā bija Franču liceja atjaunošana, un arī šeit Rīgas 1. slimnīcā redzam, ka te nav tikai veselības objekts, bet gan visa kvartāla, kultūras mantojuma revitalizācija,” skaidroja Oļegs Burovs.

Roberts Vecums-Veco bija ilggadīgs AS RERE Grupa restaurācijas darbu eksperts, kā arī aktīvi darbojās nozares sabiedriskajās organizācijās – Latvijas Restauratoru biedrībā, Latvijas Amatniecības kamerā, Starptautiskajā pieminekļu un ievērojamu vietu padomē, kur bija būvmākslas mantojuma eksperts Latvijā. Roberts Vecums-Veco jau kopš 2015.gada strādāja arī Rīgas pašvaldības kultūras mantojuma saglabāšanas programmā.

Roberta Vecuma-Veco pieredze un zināšanas ir ieguldītas teju ikvienā valsts nozīmes restaurācijas projektā – meistars ir piedalījies LR Saeimas, Mazās Ģildes, Nacionālā teātra, Benjamiņa nama, Rīgas Biržas, Rīgas Doma 1. kārtas restaurācijas darbos kā projektu vadītājs, vadījis un konsultējis Rīgas pils 1. kārtas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas darbus. Viens no pēdējiem vērienīgākajiem Roberta Vecuma-Veco darbiem saistījās ar seno ēku atgriešanu Jelgavā. Roberta plašais skatījums un spēja redzēt senatnīgā iekļaušanos mūsdienu pilsētvidē ir palīdzējis virzīt ideju, kas tagad īstenojusies Zemgales Restaurācijas centra izveidē Jelgavā. Roberts visaptveroši ir strādājis arī pie Rīgas 1. slimnīcas vairāku korpusu restaurācijas.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru