Izskaidrojam, ko atklāj pilna asinsaina

No lasītājas vēstules: “Bieži vien ārsti norīko veikt analīzes – pilnu asinsainu. Ko īsti tā atklāj? Kādus secinājumus pēc šiem rādītājiem var izdarīt pats pacients?”

Raksta la.lv portāls veselam.lv

 

36,6 °C konsultants EDMUNDS JANSONS, ārsts internists

Pilna asinsaina domāta galvenokārt asiņu formelementu analīzei. Formelementi ir sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti (to ir visvairāk, skaits mērāms miljonos), trombocīti – asinsplātnītes, kas atbildīgas par recēšanu, un dažādu formu leikocīti. Izpētot asiņu parauga formelementus un to attiecības, iespējams gūt apliecinājumu, ka ar veselību viss kārtībā, vai apstiprināt aizdomas par kādu slimību un tad veikt papildu pārbaudes, meklējot konkrētākā virzienā.

Eritrocīti (apzīmē ar Er) ir sarkani, jo tajos ir hemoglobīns (saīsinājumā asinsanalīzēs – Hb). Līdz ar to viens no jautājumiem, uz kuru gan ārsts, gan pacients meklē atbildi, pētot pilnu asinsainu, ir šāds: kāds ir hemoglobīns? Veicot analīzi, nosacīti ņem vienu eritrocītu un skatās, cik tas ir sarkans, – ar speciālām metodēm nosaka hemoglobīna saturu sarkanajā asinsķermenītī. Ja hemoglobīna koncentrācija ir samazināta, eritrocīts ir blāvāks. Tas liecina par mazasinību. Otrs variants – arī mazāks eritrocītu skaits vedina domāt par mazasinību.

Hematokrīts (saīsināti – Ht). Tas rāda asinsšūnu masas un šķidrās daļas jeb plazmas attiecību – būtībā to, cik asinis ir šķidras vai biezas. Ja pacientam ir, piemēram, mazasinība, noteiktā daudzumā asiņu ir mazāk eritrocītu. Attiecīgi arī hematokrīts ir zemāks.

Hematokrīts paaugstinās, ja samazinās asiņu šķidrā daļa – plazma. Tā notiek, piemēram, vasarā, kad pastiprināti svīstam. Asinis zaudē daļu šķidruma, hematokrīts pieaug. Līdzīgi, ja ir kāda vīrusinfekcija, sākas stipra caureja un vemšana, cilvēks nespēj neko iedzert un zaudē daudz šķidruma. Asinsanalīzē atspoguļojas paaugstināts hematokrīta līmenis. Norma ir aptuveni 51–52%, un tas nozīmē, ka asinīs puse ir šķidrā daļa, puse – biezumi (šūnas).

! Hematokrīts ir paaugstināts, ja ir eritrēmija – reta slimība, kas ir pretēja mazasinībai, proti, pacienta asinīs ir nevis samazināts, bet gan paaugstināts asinsšūnu daudzums.

* Leikocīti (L vai Leu). Tie ir baltie asinsķermenīši, kuriem nav nekādas krāsas. Parastā asiņu iztriepē tos vispār neredz. Lai tos varētu pamanīt, lieto speciālus laboratoriskus iekrāsotājus. Tad parādās interesanta aina, jo balto asinsķermenīšu forma ir dažāda. Vieni ir neitrofilie, kas ir galvenie aizstāvji pret dažādiem iekaisumiem. Vēl ir eozinofilie – tie parasti liecina par alerģijām vai tārpu invāzijām. Mazā skaitā (dažkārt – nemaz) mēdz būt bazofilie leikocīti. Vēl ir monocīti, kas arī piedalās ātrā, spēcīgā aizsardzībā pret infekciju, un limfocīti. Tiem ir paliels specifiska izskata kodols un neliela citoplazma; to galvenais uzdevums ir sniegt imūnatbildi – no cilvēka dzimšanas līdz nāves brīdim ražot antivielas pret jebko svešu, kas nonāk organismā. Piemēram, ja dzeramajā ūdenī būs kāda baktērija, limfocīti ar to iepazīsies un izstrādās pret to antivielas.

Nākamreiz dzerot šādu ūdeni, varēsim būt diezgan droši, ka antivielas aplips apkārt baktērijai un iznīcinās to.

Leikocītu kopējais normālais daudzums ir no 4000 līdz 8000.

 

Sīkāk par leikocītiem!

Laika gaitā leikocītu skaits ir samazinājies, turklāt ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet cilvēkiem visā pasaulē.

Iespējams, tā ir cilvēces vājuma (lai neteiktu – degradācijas) pazīme. Proti, pirms 100 gadiem normāls leikocītu skaits bija ap 10 000. Tagad šādu daudzumu uzskata par paaugstinātu. To ietekmē mainīti procesi kaulu smadzenēs, kas ražo asinsšūnas. Dažos gadījumos tas ir izskaidrojams, piemēram, cilvēki jebkurā situācijā, kad kaut kas iesāpas, mēdz iedzert ibuprofēnu. Diemžēl tamlīdzīgi medikamenti ietekmē kaulu smadzeņu aktivitāti. Ilgtoši lietojot ibuprofēnu un līdzīgas zāles, leikocītu skaits var palēnām samazināties. Iemesls ir neapzinīga zāļu lietošana.

! Eritrocītu mūža ilgums ir 120 dienu, savukārt leikocītu aktivitāte asinīs saglabājas vien 24–48 stundas. Var gadīties, ka vīrusu sezonā slimību ierosinātāji strauji, bet uz neilgu laiku ir iznīcinājuši daudz leikocītu un to skaits strauji krities – arī tas var atspoguļoties asinsanalīzē.

! Reizēm nezināmu iemeslu dēļ arī pilnīgi veselam cilvēkam eritrocītu skaits ir nepietiekams. Viņš neslimo – nav pat iesnu, tomēr leikocītu līmenis pazemināts. Šādos gadījumos pēc mēneša vai diviem asinsanalīze jāveic atkārtoti. Ja leikocītu līmenis nav mainījies un cilvēks joprojām jūtas labi, jāpieņem, ka tā ir viņa individuālā norma, tomēr drošības labad veselība jāpārbauda atkal.

! Leikocītu skaits paaugstinās, ja ir iekaisumi, stress. Tāpēc asinsanalīze jāveic no rīta pirms ēšanas, jo leikocītu skaits var palielināties gluži fizioloģiski.

Piemēram, ja cilvēks ir uztraucies, balto asinsķermenīšu skaits pieaug dažu minūšu laikā.

! Daļa leikocītu ir aktīvi un nemitīgi peld asinsritē, to skaits parasti ir normas robežās. Otra daļa balto asinsķermenīšu ir salipuši gar asinsvadu sieniņām un aktivizējas stresa situācijās.

Piemēram, ja cilvēks ierauj pirkstā skabargu, šīs grupas leikocīti dodas uz ievainojuma vietu kā armijas rezerve. Leikocītu skaita strauja paaugstināšanās liecina par akūtu iekaisumu vai citu slimību.

Lasi arī: Evelīna Hromčenko atklāj un uzskaita “lētas” sievietes pazīmes. Grūti iebilst!

! Ja leikocītu ir ļoti daudz, desmitiem tūkstošu, vainīgas asinsslimības – leikēmija, leikoze. Nereti tās konstatē pavisam nejauši – cilvēks nodod asinsanalīzi, un atklājas, ka viņam ir hroniska limfoleikoze (ar šo slimību sirgst cilvēki gados). Tāpēc ir vērts asinsanalīzi veikt reizi gadā, lai pārbaudītu veselību.

Šķir otru lapu, lai lasītu parējo

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru