Vienīgie bērni ir ieguvuši tādu reputāciju, ka viņi lielākoties ir perfekcionisti, izlutināti, nepārtraukti vēlas saņemt uzmanību un atzinību gan no vecākiem, gan no citiem cilvēkiem.
Bet arī cilvēkos, kuriem ir brāļi un māsas, rodas citādas rakstura īpašības tieši šī apstākļa dēļ.
Zinātne kopā ar psiholoģiju ir izteikuši pāris piemērus, kādēļ dzimšanas kārtība ietekmē personības attīstību. Viens no variantiem ir tas, ka bērniem attīstās dažādas stratēģijas, lai piesaistītu vecāku uzmanību. Vecākais drīzāk būs “uz vienu roku” ar vecākiem, lai aizstāvētu autoritāti un kārtību, kad jaunākie centīsies pievērst uzmanību niķojoties un nepakļaujoties.
Vecākais bērns:
Pirmie bērni ir tendēti uz sasniegumiem. Bieži viņiem ir ļoti labas sekmes un viņi kāro pēc vadītāja pozīcijas.
“Pirmie bērni ir pirmie visā. Pirmā skolas diena, pirmā piezīme, pirmais iestājas universitātē. Viņš kļūst kā standarta paraugs, ” psiholoģe stāsta, piemetinot, ka lielākā daļa ASV prezidentu ir bijuši vecākie bērni vai vienīgie bērni ģimenē.
Vecākajiem bērniem ir tendence būt atbildīgākiem, kāriem uz sacensību, konkurenci un, ka viņš nu ir standarts. Vēlāk dzimušie vairāk ir rotaļīgāki, nenopietnāki, tendēti uz sadarbību un nepakļaušanos “autoritātei” jeb vecākiem.
Jaunākais bērns:
Lielākoties jaunākā bērna raksturs, personība diezgan krasi atšķiras no vecākā bērna rakstura. Pētījumi liecina, ka jaunākiem bērni ir radošāki, nepakļāvīgāki un alkst pēc biežākas uzmanības. Tas var radīt loģiku, jo, piedzimstot bērnam, lielāka uzmanība tiek veltīta viņam un vecākai mazliet tiek atstāt pavēnī. Arī vecāki vairs tik ļoti neiespringst uz audzināšanu un kontrolēšanu, jo vienreiz viņi jau tam ir gājuši cauri.
Psiholoģe stāsta, :”Jaunākais bērns bieži vien manipulē ar cilvēkiem, ir komunikabls draudzīgs, sociāli aktīvs. Viņi zina, kā runāt ar cilvēkiem, lai panāktu to ko viņi vēlas.”
Tomēr zinātne arī nav atradusi saikni starp to, ka jaunākie bērni varētu būt vairāk tendēti uz noziegumiem un vispārīgām uzvedības problēmām
Vidējais bērns:
Kad vecākais bērns ir baudījis nedalītu vecāku uzmanību, bet jaunākais tiek “sveikā cauri”, jo vecāki jau tad ir atslābuši ar audzināšanu, tad, kur paliek vidējais bērns?
Viņam ir tendence būt ģimenes miera uzturētājam. Viņš ir lojāls un gatavs pieņemt kompromisus. Pētījumi atklājuši, ka vidējie bērni ir uzticīgāki savās attiecībās, spēj dibināt labas attiecības gan ar jauniem, gan vecākiem cilvēkiem.
Tas ir, tāpēc ka viņi visu laiku ir bijuši pa vidu. Viņi lieliski pieprot sarunu vešanu un kompromisu atrašanu.
Avots: huffingtonpost.com