Liela daļa cilvēku, it īpaši puišu, sāk smēķēt esot ļoti jauni, jo ir vēlēšanās “iekļauties grupā”. Tā sākas aizraušanās ar cigaretēm un vēlāk jau marihuānu.
Puiši, kuri smēķē marihuānu pubertātes vecumā, ietekmē savu dzimumlocekļa augšanu. Viņi neļauj loceklim sasniegt savu potenciālo garumu, kas ir mērāms aptuveni 10 centimetru garumā.
Tie jaunieši, kuri ir atkarīgi no narkotikas, salīdzinot ar saviem vienaudžiem, ir ar daudz īsākiem dzimumlocekļiem, nekā tie, kuri nesmēķē marihuānu.
Parastais pieņēmums, ka, smēķējot zāli, cilvēki atslābs, šajā jauniešu gadījumā nedarbojas, jo ilgtermiņā organisms kļūst daudz satrauktāks, jo šī viela “bremzē” organisma augšanu un attīstību.
Jauno narkotiku atkarīgo zēnu asins analīzes uzrādīja, ka viņiem ir paaugstināts testosterona līmenis, bet samazināts augšanas hormonu līmenis. Tie, kuri nesmēķēja marihuānu, 20 gadu vecumā bija vidēji par 4 kilogramiem smagāki un par 10 centimetriem garāki.
Stresa hormona (kortizola) līmenis bija ievērojami augstāks zāles pīpētājiem, nekā nepīpētājiem.
Jo agrāk savā dzīvē cilvēki pamēģina atkarību izraisošas vielas, jo vieglāk viņi kļūst par regulāriem lietotājiem un atkarīgajiem, aizkavējot savu augšanu un mentālo attīstību. Kā arī vēlāk ir daudz grūtāk atradināties no atkarības, jo organisms pie konkrētās vielas jau ir pieradis un tam kļūst daudz grūtāk funkcionēt bez tās.
Avots: telegraph.co.uk
