1. Pierakstīt uz izpildīt plānus. Tev taču kā reiz ir palicis darbu saraksts no iepriekšējās nedēļas.
Kāds tev tas šķiet? Izraisa prieku, entuziasmu un vēlmi nekavējoties uzrotīt piedurknes? Ja nē, iespējams, ir vērts izsvītrot no tā vēl vairākus punktus. Vai arī izpildīt un pēc tam izsvītrot. Abos gadījumos tevi gaida spēku pieplūdums un vēlme dzīvot. Un vēl pierakstīt to, kas tev liek iekšēji pamirt aiz prieka.
Atcerēties, kas tev patīk vai kādreiz patika. Neaizmirsti plānot ne tikai darbu un naudu, bet arī atpūtu, laiku ar draugiem un sev mīļajiem, laiku sev (šo punktu mūžīgi visi aizmirst). Nepieciešams uzrakstīt tādu plānu, kuru gribēsies izpildīt, no kura drebēs ceļgali un niezēs rokas. Viss vienlaicīgi. Uzrakstīt savas dzīves grāmatu, kuru tev pašai būtu interesanti izlasīt. Un šai grāmatai tad var pievienot konkrētus termiņus un konkrētus soļus.
2. Neiespējamību saraksts. Uzraksti savu sapņu sarakstu, kas nekad nepiepildīsies.
Nu, tādus spēcīgus un neticamus sapņus, ka to īstenošanās ir pilnīgi nereāla, piemēram, kundzību pār pasauli un vēlmi uzkāpt Everestā (bet tev jau ir 89 gadi). Atslēdz kritiku un iedomājies, ka visas pasaules iespējas ir pie tavām kājām, vajag tikai uzsist knipi. Ir laiks, nauda, jebkādi nepieciešamie sakari, ir visi nepieciešamie talanti. Ko tu gribētu? Raksta autore norāda, ka viņas pirmais neiespējamību saraksts, kas tapis 2014.gada februārī, ir piepildījies pilnībā. Un man līdz šim ir smieklīgi, cik pieticīgas lietas man toreiz šķita neiespējamas, viņa pauž.
3. Plānot katru dienu. Katru vakaru uzrakstīt plānu nākamajai dienai.
Īsu, aptuvenu, vienalga kādu, bet plānam ir jābūt. Un kopš vakara tas ir svarīgi. Pat tad, ja nākamajā dienā tu ne reizi neatcerēsies par šā plāna pastāvēšanu, tavs darba ražīgums paaugstināsies vairākas reizes. Pārbaudīts! Un vēl – neaizmirsti ielūkoties globālajā plānā un uzdot sev jautājumu, vai tu dodies pareizajā virzienā. Bet kur? Vai vispār uz kaut kurieni virzies? Bet kāpēc?
4.nedēļa: Paplašinām robežas
1. Pamēģināt dzīvot citādāk. Pat sīkumos.
Doties uz darbu pa citu ceļu. Ieiet kafejnīcā, kur neesi bijusi, vai ļoti dārgā veikalā. Izmēģināt jaunu sporta veidu. Pamēģināt izdarīt to, ko tu nekad neesi darījusi. Katru dienu, nodarbojoties ar ierastajām lietām, pavaicāt sev – ko tieši tagad es varu izdarīt nedaudz savādāk. Vajag sevī izveidot pieradumu izmēģināt jauno, pakāpeniski aizejot no iemītajām takām.
2. Iziet no komforta zonas. Protams, visi iepriekšējie punkti, ja tu patiešām tos izpildīji, jau ir spēcīga iziešana no komforta zonas. Taču šeit mēs iesim tālāk – paskatīsimies acīs savām bailēm. Un ne tikai paskatīsimies, bet arī pacīnīsimies ar tām. Baidies no augstuma? Ejam lēkt ar izpletni. Baidies no priekšnieka – dodamies no viņa ar svaigiem priekšlikumiem. Baidies no nepazīstamām kompānijām – aizej uz ballīti, kurā ir nepazīstami cilvēki. Un dari to vienatnē, lai neslēptos aiz sarunām ar draudzeni vai draugu. Un mācāmies šādos skarbas realitātes apstākļos.
3. Atpūsties. Bet kā tu domāji – tikai strādāt?
Tikai atpūta ar obligātu iziešanu ārpus mājas, obligātu interneta atslēgšanu un noteikti vienatnē. Un obligātu (un godīgu!) atgriezenisko saiti pašam ar sevi. Kas tas bija? Kā viss norisinājās, kādas izmaiņas notika? Un kā dzīvot tālāk pēc tā visa?
Tas, kas gaida tevi šā ceļa vidū (nesakām beigās, jo tas ir bezgalīgs ceļš), pārsniegs tavas gaidas. Izpildot šīs vienkāršās lietas katru dienu, ieviešot tās savā dzīvē, tu sajutīsi harmoniju, visvarenību, ieraudzīsi gaismu tuneļa galā un taciņu, kas parādīs pareizo ceļu. Un ar laiku tā pārtaps par ceļu. Izklausās teikts ar patosu, bet taisnība ir tāda patosa pilna draudzene.
Avots: “our-life-fb.ru”
