Pārbaudi savas spējas:
Sāc ar sīkumiem
Parasti klusiem un noslēgtiem cilvēkiem draugi un tuvinieki iesaka uzreiz mesties cilvēku pūlī, piemēram dodoties uz spīddeitingu jeb “ātrajiem randiņiem” vai arī kādā pasākumā uzrunāt modelei līdzīgu sievieti. Problēma ar augstāk minētajiem piemēriem ir tāda, ka neizdošanās gadījumā cilvēka galva tiek iespiests neveiksmes scenārijs, kas padara socializēšanos vēl draudzīgāku un liek no tās turpmāk izvairīties par katru cenu.
Sākumā centies apgūt acu kontakta uzturēšanas spējas. Kad veikalā pārdevēja tev pajautā vai tu kaut ko meklē, paskaties viņai acīs un nosauc meklēto preci. Pēc lekcijas uzdod lektoram/-ei konkrētus jautājumus par izklāstīto vielu. Pēcāk centies iesaistīties īsās sarunās ar cilvēkiem.
Katru dienu sociālu komunikāciju uztver kā mazus eksperimentus. Palūko, kas notiek tad, ja tu iesaisties sarunās, nevis izvairies no klasesbiedriem, kursabiedriem vai kolēģiem.
Centies spert soli uz priekšu katru dienu
Lai arī iespējamo sarunu scenāriju izspēlēšana mājās pie spoguļa nav sliktākais rīcības veids, kad pēkšņi metīsies ārpasaulē, šķitīsi mazliet ierūsējis. Sociālas prasmes, kā jebkuras citas prasmes laika gaitā var zaudēt, ja tas netiek praktizētas.
Ikdienā meklē iespēju sarunāties ar cilvēkiem, piemēram veikalā, trenažieru zālē, ēdnīca vai restorānā, kaut vai uz ielas, pajautājot cilvēkiem, cik ir pulkstenis.
Kad satiksi kādu cilvēku, ar kuru vēlēsies tikties biežāk, veidot sarunas būs daudz vienkāršāk.
Pārstāj domāt par sevi
Kā jau iepriekš minēts, pašapziņa ir degviela, kas ļauj plaukt un zelt kautrībai, padarot to par šķērsli veiksmīgai socializācijai.
Ja vēlies padomu, kas palīdzēs tikt pāri kautrībai, tad zini: pārstāj domāt tikai par sevi.
Ja jūties izbijies, nekoncentrējies uz krampjainajām rokām vai pēkšņajām vēdergraizēm. Atpazīsti šīs sajūtas kā normālu baiļu reakciju, atgādini sev, ka te nav nekādu draudu, koncentrējies uz cilvēku, ar kuru centies uzsākt sarunu.
Ja tevi pārņem panika, atgādini sev, ka neviens īstenībā nezina, cik patiesi nervozs jūties. Apzinies, ka šajā brīdī neviens tevi neapspriež un nenopeļ, arī domās.
Esi tāds, kāds esi
Lai arī šis padoms varbūt izklausās nesaprotams vai muļķīgs, tas jāpārfrāzē šādi: Esi tas, kas tu vēlies būt. Kad esi izlēmis, tad attiecīgi rīkojies. Nāc klajā ar tavuprāt ideālajām personības iezīmēm, kādas vēlies sevī redzēt un tad noslīpē tās līdz izcilībai.
Analizē savu uzvedību un rīcību:
Pēc katras komunikācijas atbildi uz šiem jautājumiem:
* Par ko es domāju, kad sāku justies nervozs? Par ko es domāju, kad komunikācija bija galā? Vai es izdarīju kādus pieņēmumus, kuri bija nepareizi?
* Kas šajā situācijā bija tev svarīgs?
* Kas varēja būt sliktākais, kas notiktu? Vai tā notika?
* Kā tu domā, kādēļ tu juties neveikli komunikācijas laikā? Vai tev ir kāds cits, objektīvāks atskaites punkts par šo komunikāciju, ne tikai tavas personīgās sajūtas?
* Vai ir kādi negatīvi aizspriedumi, kas ietekmē tavu domāšanu? Vai tu pirms komunicēšanas sagaidi katastrofu un izgāšanos?
* Vai tu centies iedomāties, ko otrs cilvēks varētu par tevi domāt? Vai tev ir spēcīgs un objektīvs pamatojums, tam, ka šādas domas varēja iešauties otras personas galvā? Vai tu domā, ka šis cilvēks vispār pievērsa tev uzmanību?
* Vai tu sevi pārlieku zemu novērtēji? Ko tu gribētu mainīt, lai būtu labākās domās par sevi?
* Kā tu nākamreiz tiksi galā ar stresu un satraukumu? Vai tev ir pozitīvi socializēšanās piemēri? Ko tu vari mācīties no veiksmīgās komunikācijas, lai tā vienmēr būtu izdevusies?
Lasi vēl: Kā noteikt – cilvēks ir introverts vai arī vienkārši kautrīgs? 7 drošas pazīmes!
Avots: artofmaliness.com