Kā Tev šodien gāja, ZELTRACI?

Īsaks Karims (Issah Karim) dzīvo Ganā un viņš ir smagā zeltrača amata pārstāvis. Tev ir iespēja ieskatīties neparastajā zeltrača ikdienā.

Mani pie mājas sagaida busiņš katru rītu, 7:30. Nonākot raktuvēs, es novilku savu identifikācijas kartīti, bet vārti neatvērās. Vēl vairāk 10 zeltraču bija ieradušies, kuri arī nevarēja tikt iekšā. Pēc vairāk kā stundas ieradās mūsu menedžeris, kurš katram no mums iedeva vēstuli. Mēs visi bijām atlaisti. Vairāk kā 5.000 cilvēku palika bez darba, vienīgie ģimenes apgādnieki.

Šajā zemē ir ļoti daudz raktuvju, jo zeme apgādā mūs ar zeltu. Mežu un citu izrakteņu šeit nav pietiekami daudz. Es sāku strādāt raktuvēs 1986. gadā un gribēju tur nostrādāt līdz savai pensijas dienai. Es biju tuvu. Man ir 52 gadi, sieva, 5 bērni un mana māte. Ar algu, kuru es saņēmu, pietika mums visiem, jo kompānija mums nodrošināja arī mazu mājiņu, kurā mitināties.

Es jutu, ka atlaišanas vilnis drīz nāks, tomēr, man nešķita, ka tas notiks ar mani, jo kompānijā biju pavadījis jau 29 gadus. Zelta ražošana mūsdienās ir ļoti dārga, jo zelta cena krītas. Kompānija sāka izmantot mašinēriju, kas dara mūsu iepriekš darīto darbu. Tā mans darbs ir zudis mūžīgi. Tagad raktuvēs ir vidēji 30 cilvēki un lērums ar mašīnām.

Kad pienāca tā diena, kad mani atlaida, es devos mājās, nezinot ko iesākt. Es neēdu līdz nākamās dienas rītam. Man vajag darbu. Man ir jāmeklē jauna mājvieta. Man ir jāmaksā skolas maksa katrus 3 mēnešus. Es sāku lietot nomierinošas zāles, jo dažreiz domu ir pārāk daudz manā galvā.

Kompānija solīja maksāt 25% katru mēnesi, no manas ikmēneša algas. Es nopelnīju katru peniju, smagi strādājot. Jebkurā brīdī es varēju tikt ievainots. Rēta uz mana skalpa ir radusies pirms 15 gadiem, kad es saņēmu elektrisko šoku. Man vēl joprojām ik pa laikam sejas nervi “noraustās”, bet tā ir tā cena, ko es maksāju, strādājot šo darbu.

Ir pagājuši 3 mēneši. Nekādu naudas summu vēl joprojām no kompānijas es neesmu saņēmis. Un varbūt nesaņemšu nemaz. Man ir jābūt ļoti taupīgam, lai izdzīvotu un nekļūtu par ubagu.

Avots: ozy.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment