Bet, kas notiek tavā prātā, kad tu uzzini, ka patiesībā pavedinātāja bija sieviete un 14 gadīgais pusaudzis bija puisis?
Visticamāk tu uzreiz nepieņem, ka viņa ir “seksa maniaks”, bet gan tāda mazliet dīvaina, romantiska mīlestība, kurā vecums tikai ir šķērslis. Cilvēkiem ir grūtības saskatīt sievieti, kā pavedinātāju, bet puisis kā upuri. Tomēr tas tā arī ir. Šī sieviete ir seksa maniaks un puisis ir upuris.
Sievietes tēls ir laipns, gādīgs un mīlošs, tāpēc tas “neiet kopā” ar varmākas tēlu. Ir tendence nodomāt, ka “tas taču nevarēja būt tik slikti” un “drīzāk būtu priecājies”, it īpaši, ja tā ir pievilcīga skolotāja.
Sievietēm patīk domāt par “lielo” mīlestību un romantiku, tāpēc viņām šķiet, ka, ja jau viņas ir iemīlējušās jaunākā puisī, tad tas noteikti ir “likteņa pirksts” un “tas noteikti nav bez iemesla”. Viņas to uztver kā mīlošas attiecības, kurās primārais nav meklējumi pēc seksa. Bet attiecības nonāk arī līdz tam.
Pašas sievietes, kuras ir bijušas manipulētas un izmantotas, dara to arī ar citiem, maskējot un aizbildinoties par to kā “mīlestību”. Ja tu esi skolotājs, tev šķiet, ka skolā tu esi viena no svarīgākajām personām, tāpēc drīksti darīt visu ko vēlies. Pat iet un skūpstīt skolēnus.
Avots: telegraph.co.uk
