Kaimiņi adoptēja puisēnu. Pagāja pieci gadi, bet mazais cilvēciņš ģimenei atnesa īstu postu. Lūk, kas tam bija par iemeslu!

Viņš sacīja, ka viņam pietiek ar mūsu pašu bērniem, kas jau ir lieli un ka mums nav vajadzības nevienu adoptēt. Turklāt bērns var izaugt arī par sliktu cilvēku, jo mēs nezinām, kādi bijuši viņa bioloģiskie vecāki.

Ko lai saka – pilnīgas standarta frāzes. Es nebiju pārsteigta.

Kaimiņu adoptētais bērniņš izauga vēl lielāks un sāka staigāt. Tiesa, tas viņam tas padevās ar grūtībām. Irina man žēlojās, ka mazulis pieradis sēdēt ratos un nevēlas pārvietoties patstāvīgi. Bija arī problēmas ar runu – puika runāt sāka vēlu un darīja to ar grūtībām.

Kaimiņiene izskatījās ļoti nogurusi. Pat tad, kad bērns jau bija pietiekami pieaudzis, lai viņa naktīs varētu mierīgi gulēt, Irina joprojām turpināja zaudēt svaru un šķita galīgi nomocījusies.

Agrāk Irina vienmēr smaidīja, bija apmierināta ar dzīvi. Tagad viņa bija pārvērtusies par savu ēnu un izskatījās pēc večiņas. Pieļāvu, ka viņai varētu būt veselības problēmas, bet izrādījās, ka lieta ir bērnā.

Viņa attīstība bija aizkavējusies. Bija aizdomas, ka viņu pat nevarēs sūtīt parastajā skolā.

Tagad puisēns vairs neizskatās tik piemīlīgs kā agrāk. Nesen viņam palika pieci gadi. Viņš ir smaidīgs, bet mazrunīgs, ir skaidrs, ka ar runāšanu viņam nesokas.

Un tā noteikti nav vienīgā problēma. Irina visu laiku dusmojas, kliedz uz dēlu un aizrāda bez jebkāda iemesla dēļ. Pat skatīties neērti.

Grūti iedomāties, kā tālāk attīstīsies šīs ģimenes dzīve, taču visi tās locekļi ir acīmredzami nelaimīgi. Arī Irinas vīrs staigā tumšāks par mākoni. Iepriekš abi dzīvesdraugi kopā pastaigājās ar ratiņiem un izskatījās tik priecīgi, bet tagad tas viss kaut kur ir pazudis.

Var redzēt, ka ģimenes galvam ir smagi jāstrādā, lai uzturētu bērnu ar īpašām vajadzībām; viņš caurām dienām pazūd darbā.

LASI VĒL: Vīrs teica, ka dosies uz dārzu krāsot žogu. Man pārskrēja drebuļi pēc tam, kad pēkšņi piezvanīja kaimiņiene

Vienā brīdī man pat šķita, ka vīrietis ir pametis ģimeni, pārāk ilgi nebiju par viņu neko dzirdējusi. Un es nemaz nebrīnītos. Daudzi vīrieši, saskaroties ar šādām grūtībām, aiziet no ģimenes.

Irinas vecākais dēls jau ir pieaudzis un aizbraucis mācīties uz citu pilsētu. Sieviete palikusi viena ar jaunāko bērnu. Nesen viņus atkal satiku pagalmā. Kliedzieni un dusmas – viss kā vienmēr. Manāms, ka šajā ģimenē nav mīlestības.

Man kļuva ļoti skumji. Bija taču tik daudz cerību uz labu nākotni.