Es negaidu ne pateicības, ne dāvanas, bet dažreiz labdarība izraisa stresu un vilšanos. Bija gadījumi, kad cilvēki pat pēc lietoto mantu saņemšanas prasīja man vēl ko vairāk vai uzstāja uz piegādi sev ērtā vietā, nosaucot mani par krāpnieci, ja es atteicos to darīt.
Lielākā daļa cilvēku, protams, ir pateicīgi par ziedojumiem un ierodas norunātajā laikā. Tomēr nepatīkamie brīži atmiņā paliek visvairāk.
Tagad esmu mainījusi savu pieeju attiecībā uz atbrīvošanos no vecā apģērba un apaviem: pārskatu lietas, kuras valkāju, un uzreiz atbrīvojos no tām, kas vairs neder. Tas ietaupa man laiku un pūles, bet padara dāvināšanas procesu mazāk ērtu citiem. Tagad es vienkārši izmetu man nederīgās mantas, nesavācot tās, lai nodotu tiem, kam tās noderētu.
Bet kā ar tevi? Vai tu ziedo savas nevajadzīgās lietas mazturīgajiem vai vienkārši izmet tās atkritumos? Pastāsti par savu pieredzi šajā jomā un dalies ar šo rakstu sociālajos tīklos! Būsim tev pateicīgi!
