“Man 1999.gadā nomira tēvs. Viņš izdzisa neilgi pirms gadsimtu mijas – laika, kuru es ar viņu ļoti vēlējos piedzīvot, bet liktenis lēma citādāk. Kad mēs teicām savus pēdējos atvadu vārdus viņa bērēs, māte novilka no viņa pirksta laulības gredzenu un pēc bērēm uzvilka to manā kreisās rokas vidējā pirkstā. Viņa teica, ka nespēs sadzīvot ar domu, ja gredzens paliks pirkstā miesai, kurā vairs nav mana tēva gars. Es esmu viņas dēls, nākamais tuvākais vīrietis šai dzīvē aiz mana tēva, un viņa vēlējās, lai tas paliek pie manis. Gredzens pēc izmēra derēja kā uzliets.
Lasi vēl: Spēcīgi! Kā laulības gredzens ietekmē vīrieša potenci?
Kopš tā laika es gredzenu neesmu novilcis. Nu man jau ir 60 gadu. Šo gredzenu es valkāju, lai godinātu savus vecākus un savu ģimeni. Tas atgādina man par to, ka man ir jābūt tādam dēlam, brālim, vīram un tēvam, kā es solīju būt savam tēvam. ”
Avots: rd.com
