Kapsētas apmeklēšanas kārtība vienmēr ir bijusi pakļauta noteiktiem noteikumiem, un tam ir pamats: kapsēta tiek uzskatīta par vietu ar īpašu enerģiju, kas dzīvam cilvēkam nedod nekādu labumu.
Un lielākā daļa cilvēku šos noteikumus ievēro vienkārši ieraduma pēc, necenšoties noskaidrot iemeslus.
Respektīvi, gandrīz visi apmeklē kapsētu ne vēlāk kā pusdienlaikā, būdami pilnībā pārliecināti, ka tā tam ir jābūt.
Bet vai tiešām ir šāds noteikums, un no kurienes tas radies?
Ko “vēsta” zīmes
Visi pareizticīgie cenšas apciemot savus mirušos tuviniekus pirms pusdienlaika. Tas tiek skaidrots ar pārliecību, ka tieši no rīta mirušo dvēseles ar Visvarenā atļauju nolaižas uz zemes un gaida tikšanos ar saviem mīļajiem pie saviem kapiem.
Saistībā ar nevēlēšanos doties uz kapsētu pēc pusdienlaika, pastāv divas māņticības. Saskaņā ar pirmo, laika periodā pēc pusdienlaika ir iespēja redzēt mirušās dvēseles un ļoti nobīties.
Otrais brīdina: vakara vai nakts apmeklējums kapsētā satrauks mirušos, un, būdami sadusmoti, viņi var vilkt sev līdzi miera traucētāju.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk