Kas ir dīvainā psihosomatika, ar ko izskaidro tik daudzas kaites?

Kājas nenes

Ne no šā un ne no tā bez iemesla sāk sāpēt kājas. Īpaši rītos. Ap dienas vidu puslīdz pierimst, bet vakarā vispār nekādu problēmu: kaut dejo vai spēlē futbolu. Kas par vainu: artroze, tromboze vai vēl kāda cita kaite? Ārsti nespēj to pateikt, iesaka ko nu kurš: atmest smēķēšanu, pastiprināti lietot vitamīnus, pievērsties sportam, taču problēma meklējama pavisam citā vietā.

Katrs noteikti būs dzirdējis teicienu: kājas nenes. Citiem vārdiem sakot, ļoti negribas iet turp, kur jāiet. Ja, piemēram, vīrietim nepatīk viņa darbs, bet bez tā nevar, jo par ģimeni taču jāgādā, zemapziņā nepārtraukti urdās doma: “Negribu iet uz darbu. Negribu. Negribu.” Un beidzot kājas to “sadzird”, uztver kā komandu un sāk atteikties iet turp, kur negribas.

Cita kaite, kas arī saistīta ar nepatiku pret darbu, ir slikta dūša no rītiem. Uzņēmīgāks vīrietis iet pie gastroenterologa, pārbauda aknas, dažs labs pat atmet iedzeršanu un smēķēšanu, bet – viss velti. Kā pienāk rīts, tā nelabums klāt – gluži kā grūtniecei toksikoze. Turklāt pats interesantākais un neizprotamākais ir tas, ka brīvdienās šo sajūtu nav.

Šo stāvokli vislabāk izskaidro cita, ne mazāk populāra frāze, proti: “Man tas tik ļoti riebjas, ka nelabi metas!” Domas, ka jāiet uz darbu, kas riebjas, izraisa spazmas rīkles apvidū.

Ko darīt, lai atbrīvotos no nepatīkamajām ikrīta sajūtām? Jāatceras sena ķīniešu lūgšana: “Kungs, dod man spēku pārdzīvot to, ko nespēju mainīt, un izmaini to, ko nespēju pārdzīvot.” Citiem vārdiem sakot, vai nu jāmaina darbs, vai arī sava attieksme pret to.

Lasi vēl: No kurienes rodas slimības? Psihosomatikas mājieni.

Rūpju nasta

Kāpēc jaunam, spēkpilnam vīrietim pēkšņi sāk sāpēt sprands un pleci? Vai tiešām osteohondroze, radikulīts, skolioze? Nebūt nē. Pie vainas ir neapskaužamā “rūpju nasta”.

Ievērots, ka vairākums cilvēku, kaut ko nopietni apdomājot, noliec galvu uz leju, bezmaz vai pieskaroties ar zodu krūtīm. Tas izraisa kakla muskuļu pārspriedzi. Lai gan tautas gudrība māca, ka rati jātaisa vasarā, nav vērts ziemas vidū lauzīt galvu un domāt, kā kur un kā svinēt Jāņus. Te lieti noder sena Austrumu gudrība: rāpjoties kalnā, nedomā par virsotni, bet gan to, kur liksi kāju, sperot nākamo soli.

Nomet masku!

Pret vakaru neizturami sāk sāpēt galva. Gribot negribot jāmeklē citramons, analgīns vai kāds cits pretsāpju līdzeklis, taču jēgas no tabletēm nekādas – tās praktiski nepalīdz. Ko darīt? Pārstāt būt drūmam! Izrādās, kad mēs kaut ko stipri pārdzīvojam, aizdomājamies, sasprindzinās sejas muskuļi (īpaši tās augšdaļā – uz pieres un deniņos).

Saprotams, ka ar laiku tie nogurst. Tāpēc, patiesību sakot, sāp nevis galva, bet galvaskausa ādas un muskuļu apvalks.
Atbrīvoties no šādām sāpēm var vienkārši: katru rītu 3–5 minūtes spoguļa priekšā jātaisa visādas grimases. Tas ne tikai izvingrinās sejas muskuļus, bet arī liks pasmaidīt un uzlabos garastāvokli.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment