Stāsts par Annas un Valērija attiecībām sākās ar ikdienišķu satikšanos parkā. Puisim meitene īsti nepatika, bet kaut kas viņā tomēr patika, tāpēc katram gadījumam pierakstīja jaunās paziņas tālruņa numuru.
Pēc citu attiecību sabrukuma Valērijs nolēma piezvanīt meitenei un uzaicināt viņu uz randiņu. Tikšanās noritēja labi, lai gan neko īpašu jaunietis neplānoja, tikai pastaigu tajā pašā parkā un saldējumu. Anna tomēr izrādījās pazemīga meitene un neko citu neprasīja. Un tā abi sāka satikties.
Annai nepiemita šablonisks skaistums, tomēr viņa bija dzīvespriecīga un mīļa. Viņa ar sajūsmu klausījās Valērija stāstus, bet viņai pašai patika runāt par vecmāmiņu un suni. Puisis ar jauno dāmu jutās brīvi – viņa atšķīrās no visām Valērija bijušajām draudzenēm, kuras pārsvarā bija skaistas ar augstām prasībām.
Kad Valērija draugi interesējās par viņa jauno romantisko partneri, viņš palika nosvērts un skaidroja, ka attiecības nav nopietnas un meitene neatbilst viņa standartiem.
Pēc kāda laika otra puse kļuva par nastu Valērijam. Anna centās darīt visu, ko varēja jaunā vīrieša labā, tomēr tas viņu tikai vēl vairāk ssaniknoja ; viņš sapņoja iegūt skaistumkaralieni, bet blakus esošais cilvēks bija parasta meitene, kaut arī viņa bija ļoti sirsnīga.
Pēc kāda laika puisis teica Annai, ka vairs nevēlas ar viņu turpināt attiecības. Viņš runāja atklāti un skaidri norādīja, ka viņam nav vajadzīga “pelēkā pele” ar lieko svaru.
LASI VĒL: “Veci vīrieši mani neinteresē, viņi ir ļengani”: mani pārsteidza atbildes no kādas dāmas 50+
“Man taču kauns rādīt tevi saviem draugiem,” noskaldīja Valērijs.
Pagāja desmit gadi. Pēc tam liktenis piešķīra Annai vēl vienu negaidītu tikšanos, šoreiz ar kādu, kurš spēja atpazīt un novērtēt viņas laipno un draudzīgo personību.
Reiz Anna ar vīru un mazuli pastaigājās pa parku. Pēkšņi viņu ceļu aizšķērsoja kāds iereibis, paģirains vīrietis, kurš diedelēja naudu, lai “salāpītos”. Annas vīrs aizdzina ubagu, taču sieviete aiz nodzertās sejas neatpazina Valēriju, kas viņai iepriekš bija sagādājusi tik milzīgas sāpes.
Kādas ir jūsu domas par šo situāciju? Vai esat kādreiz piedzīvojis ko līdzīgu? Priecāsimies, ja komentāros pastāstīsi par savu pieredzi!