Pēc šīs frāzes ievelc dziļu elpu un saglabā mieru, atceries, ka vārdi ir tikai tik sāpīgi, cik sāpīgiem tu ļauj tiem būt. Neuztver šos vārdus personīgi un pacenties noskaidrot, kāpēc tavs bērns tev tā saka. Kad tu esi nomierinājies, vari sākt runāt ar savu bērnu par notikušo konfliktu, taču atkarībā no bērna vecuma tev vajadzētu rast citu pieeju pārrunām.
Ja tavam bērnam ir mazāk par 10 gadiem, tad atceries, ka viņam šī frāze ir kā palīgā sauciens, un bērns pilnībā neizprot tās nozīmi. Šajā vecumā bērni nereti atgrūž tos, kuri viņiem ir vajadzīgi visvairāk, lai pārliecinātos par tuvinieku lojalitāti. Esi saprotošs un uzdod sekojošus jautājumus bērnam:
- kāpēc tu dusmojies uz mani?
- vai tu jūties dusmīgs vai bēdīgs?
- ko es varu darīt, lai tu tā vairs nejustos?
Atbildes uz šiem jautājumiem būs pietiekamas, lai tu saprastu, ka bērns vēl neprot savas sajūtas un emocijas nosaukt vārdos.
Lasi vēl: 19 vīrieši atklāti stāsta par to, kā rīkojušies, uzzinot, ka viņu bērns nav viņu
Ja tavs bērns ir pusaudzis, tad situācija kļūst sarežģītāka, jo tavs bērns lieto šo frāzi apzināti, saprotot, ko tā nozīmē. Pusaudža gados bērns jau spēj paust savas emocijas arī citos vārdos, bet saprot, ka ar šo frāzi nodarīs tev sāpes.
Ja tu uzreiz domā, ka tas nozīmē, ka tavs bērns gūst baudu no sāpju nodarīšanas saviem vecākiem, tad tu kļūdies – kad pusaudzis izsaka šo frāzi, tad viņš jūtas iespiests stūrī un sāpināts un attiecīgi grib likt vecākiem justies tāpat, ar cerību, ka šādā veidā vecāki iegūs sapratni par konflikta nopietnību pusaudža acīs.
Šādā brīdī labāk izej no istabas sakot, ka tu vēlies saprast konflikta būtību, taču nevēlies ar viņu runāt, kamēr viņš būs dusmīgs.
Avots: rd.com