Pareiza sastāvdaļu izvēle un dažas vienkāršas viltības palīdz pagatavot kotletes, kas pēc cepšanas paliek sulīgas un nezaudē savu formu.
Šodien veikalā garām gāju gaļas nodaļai un atcerējos bērnības svētdienas. Toreiz mājās vienmēr smaržoja pēc tikko ceptām kotletēm. Vecmāmiņa tās gatavoja mierīgi un bez jebkādām receptēm grāmatās.
Maizes un piena nozīme tekstūrā
Daudzi mēdz domāt, ka maizes pievienošana maltajai gaļai ir tikai veids, kā ietaupīt. Vecmāmiņa vienmēr teica, ka tieši maize ir galvenais sulīguma noslēpums. Viņa izmantoja pāris dienas nostāvējušos kviešu maizi. Svaiga maize mēdz padarīt gaļas masu pārāk lipīgu un smagu.
Maizi viņa vienmēr mērcēja pienā, nevis ūdenī. Piens piešķir gaļai maigāku garšu un padara tekstūru krēmīgāku. Maize darbojas kā sūklis, kas neļauj gaļas sulai iztecēt cepšanas laikā. Šķiedrās esošais mitrums paliek iekšpusē un padara katru kumosu mīkstu.
Sīpols un tā dabas dotais saldums
Neviena maltās gaļas masa nav iedomājama bez sīpola. Vecmāmiņa sīpolus parasti rīvēja uz smalkas rīves vai grieza ļoti mazos gabaliņos. Sīpola sula mīkstina gaļas šķiedras un palīdz tām labāk savienoties.
Cepšanas laikā sīpols izdala dabisku saldumu, kas lieliski papildina gaļas garšu. Tas piešķir arī patīkamu aromātu, kas liek visai ģimenei sapulcēties virtuvē. Ja sīpolu ir par maz, kotletes bieži vien sanāk sausas un pliekanas.
Vecmāmiņas slepenā sastāvdaļa
Ir kāda viltība, ko vecmāmiņa izmantoja īpašos gadījumos. Viņa maltajai gaļai pievienoja pavisam nedaudz auksta, rīvēta sviesta. Sviestam jābūt tikko no ledusskapja vai pat nedaudz sasalušam.
Sviesta skaidiņas cepšanas karstumā lēnām kūst. Tās burtiski piesūcina gaļu no iekšpuses, neļaujot tai kļūt sīkstai. Šī metode strādā pat ar liesāku gaļu, padarot rezultātu izcili maigu.
Kādā secībā jārīkojas
Vispirms maizes šķēlēm nogrieziet garozu un ielieciet tās bļodiņā ar pienu.
Kamēr maize mirkst, smalki sarīvējiet sīpolu un pievienojiet to maltajai gaļai.
Ar rokām kārtīgi izmīciet gaļu, lai tā kļūtu viendabīga.
Izmērcēto maizi viegli nospiediet un pievienojiet gaļas masai.
Pievienojiet sāli, melnos piparus un rīvēto sviestu.
Masu vajag ne tikai izmīcīt, bet arī nedaudz “izdauzīt” pret bļodas malām.
Tas palīdzēs izdalīties gaļas olbaltumam un kotletes cepot neizjuks.
Sagatavoto masu uz piecpadsmit minūtēm ielieciet ledusskapī atpūsties.
Veidojiet nelielas, apaļas kotletes un apviļājiet tās miltos vai rīvmaizē.
Pannu sakarsējiet vidējā karstumā ar nelielu eļļas daudzumu.
Sākumā kotletes apcepiet no abām pusēm strauji, lai izveidojas garoziņa.
Tad samaziniet uguni, uzlieciet vāku un ļaujiet tām pasautēties vēl dažas minūtes.
Noderīgi padomi labākam rezultātam
Laba maltā gaļa ir pamats visam. Vecmāmiņa parasti jauca cūkgaļu ar liellopa gaļu vienādās daļās. Cūkgaļa dod vajadzīgo tauku daudzumu, bet liellops — izteiksmīgu garšu.
Nesteidzieties ar cepšanu tūlīt pēc masas sajaukšanas. Ja ļausiet gaļai nedaudz “atpūsties”, visas sastāvdaļas labāk savienosies. Maize pilnībā uzsūks garšvielas un sīpolu sulu.
Ja šķiet, ka masa ir par sausu, tajā var iemaisīt pāris karotes auksta ūdens vai pat nedaudz ledus drupaču. Ūdens tvaiki cepšanas laikā pacels gaļas šķiedras, padarot kotletes pufīgākas.
Sastāvdaļu saraksts
500 grami maltas cūkgaļas
500 grami maltas liellopa gaļas
3 šķēles apkaltušas kviešu maizes
150 mililitri piena
2 vidēja izmēra sīpoli
50 grami sasaldēta sviesta
Sāls pēc garšas
Melnie pipari pēc garšas
Eļļa cepšanai
Milti vai rīvmaize apviļāšanai
