Sveiki, mani sauc Andris, man ir 55 gadi. Dzīvoju Rīgā, man ir sieva un divi pieauguši bērni, kuri mitinās atsevišķi no mums. Pēdējā gadā mūsu vienīgais prieks ir vasarnīca netālu no galvaspilsētas. Par to rūpējos kopā ar sievu un sievasmāti, brīvdienas palīdz arī bērni.
Nevaru teikt, ka mums ir milzīgs zemes gabals, bet, lai apkoptu 1600 kvadrātmetru zemes tik un tā ir nepieciešams daudz pūļu un laika. Jau jūnijā parādās pirmā raža dažādu zaļumu veidā.
Nogatavojas ogas, drīz pēc tam ienākas gurķi un tomāti. Visiem skaidrs, ka pašaudzēts produkts garšo daudz labāk nekā veikalā vai tirgū pirktais!
4 izcili banānu miziņu mēslojuma veidi istabas augiem. Augi priecēs ar skaistu ziedēšanu
Bet lieta tāda, ka man darbā ir problēma, proti, kolēģi, kas uz mani izdara spiedienu no visām pusēm. Visi zina, ka man ir dārzs, tāpēc viņi ir aizvainoti, ka es viņiem nepiegādāju izaudzētos labumus.
Pirms vairākiem gadiem atnesu darbabiedriem zaļumus, gurķus, tomātus, kad to bija daudz. Rudens sākumā cienāju viņus ar āboliem.
Bet fakts ir tāds, ka mūsu kolektīvā cilvēki pieraduši saņemt, neko nedot pretī, tāpēc nav gaidāms, ka kāds novērtēs manu dāsnumu, neviens pat nepateiks man paldies.
Tieši tad es sāku domāt, kāpēc gan man ar kādu dalīties, ja dārzkopībā ieguldu tikai savus spēkus, naudu un laiku..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā