Papildus nedēļas dienām aizliegti bija arī lielie baznīcas svētki (Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki utt.) kā arī aizsaulē aizgājušos piemiņas dienas.
Tika uzskatīts, ka šajās dienās enerģētika ir smalka, un aktīva grīdu mazgāšana, it īpaši ūdens izlaišana ārpus sliekšņa, var satraukt garus vai “izmazgāt” svētku svētību. Ticējumi brīdināja par iespējamiem strīdiem vai veiksmes aiziešanu no mājas.
Ko darīt, ja grīda netīra, bet diena ir “aizliegta”? Vecākie ieteica izturēt līdz nākamās dienas rītam. Ja paciesties nav iespējams, grīdas mazgāja bez īpaša sparīguma, neturpinot iznest netīro ūdeni no mājas līdz “atļautajam” laikam, bet izlēja to kanalizācijā vai notekūdenī.
Ūdeni pēc mazgāšanas “aizliegtajā” dienā nekādā gadījumā nedrīkstēja izliet ārpus sliekšņa vai pie vārtiem – to uzskatīja par tiešu nelaimes ielūgumu.
Lasi vēl: Ideāls aveņu ievārījums, kā arī daži noslēpumi, lai ievārījums izdotos patiešām ideāls
Atcerieties šos senos ticējumus, un jūsu kārtība nekad nekļūs par iemeslu mājas labklājības zudumam.
Tevi noteikti interesēs
- Laikapstākļi mainās zibensātrumā: sinoptiķi iesaka iedzīvotājiem laikus atrast siltās drēbes
- Paziņa no Daugavpils divreiz gadā atpūšas Turcijā, bet mājās guļ uz grīdas virtuvē
- Gudri dārznieki iesaka: 7 populāri koki, kurus tomēr nevajadzētu stādīt savā dārzā
- Tiks piepildīta Vijas Vētras pēdējā vēlēšanās: tuvinieki sola īstenot mākslinieces īpašo lūgumu
- Konkurenti dārzā: kuri dārzeņi bojā viens otra ražu un kurus vajag stādīt blakus, lai novāktu sapņu ražu
- Kasiere no Valmieras atklāja kāpēc veikala klientiem uzdod jautājumu “Vai čeku vajadzēs”









