Reaģējot uz Saeimas deputāta Alda Gobzema publiski paustajiem apgalvojumiem savā sociālo mediju kontā portālā Facebook.com, Latvijas Televīzija pauž savu nostāju par svētdienas, 13. oktobra, “De Facto” sižetu, kas vēstīja par valsts galvenā ceļu remontētāja sakariem ar būvniekiem un ielu uzturētājiem.
Jāuzsver, ka Saeimas deputāts Gobzems izvēlējies celt troksni par to, kādā tieši veidā īpašumam bija jāparādās viņa valsts amatpersonas deklarācijā, bet nav vēlējies raidījumam skaidrot darījumus ar šo īpašumu, kam ir būtiska nozīme godīgas un caurspīdīgas valsts pārvaldes prakses veidošanā: kādēļ īpašums Bieriņos viņam uzdāvināts, kādēļ tas pārdots, kāpēc darījums vēlāk atcelts un kur palikusi nauda. Latvijas Televīzija uzskata, ka Saeimas deputāta izteikumi ir nepieņemami. Nepieklājīgi izsakoties par žurnālistu Matīsu Arnicānu, apšaubot viņa profesionalitāti un apgalvojot, ka raidījumā izskanējusī informācija ir nepatiesa, Aldis Gobzems rīkojies bezatbildīgi un pretrunā ar Saeimas deputātam atbilstošām ētikas un uzvedības normām.
Valsts amatpersonām ir pienākums deklarācijā norādīt informāciju par viņu īpašumā, valdījumā un lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. To nosaka likums par interešu konflikta novēršanu. Ministru kabineta noteikumi par deklarācijas aizpildīšanas kārtību prasa, lai deklarācijas publiskajā daļā valsts amatpersona ne tikai norādītu, kur īpašums atrodas (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta), bet arī sniegtu ziņas par nekustamā īpašuma veidu, ar ko tiek saprasts, vai īpašumā ir zeme, zeme un māja, jaunbūve, saimniecības ēka utt. Tāpat jānorāda, kāda veida īpašumtiesības vai lietošanas tiesības tās ir. Par deklarācijā atrodamo ziņu atbilstību patiesībai ir atbildīgs deklarācijas iesniedzējs.
LTV Ziņu dienesta veidotā raidījuma “De Facto” komanda secinājusi, ka Saeimas deputāta Alda Gobzema valsts amatpersonas deklarācijās – gan tajā, kas iesniegta, stājoties amatā, gan tajā, kas iesniegta par 2018.gadu, – publiski pieejamajā daļā nav ziņu par to, ka A. Gobzemam piederētu māja. Kā nekustamā īpašuma veids publiskajā daļā ir norādīti divi zemes īpašumi – viens Rīgā (īpašumā), viens Ādažu novadā (lietošanā). Savukārt Zemesgrāmatā atrodamā informācija, ar ko iepazinās LTV raidījums “De Facto”, liecina, ka Gobzemam gandrīz divus gadus piederēja īpašums Rīgā, uz kura atradās un joprojām atrodas ekspluatācijā nodota būve. Dabā redzams, ka būve ir dzīvojamā māja, kas, saskaņā ar paša deputāta teikto, tiek apdzīvota.
Pēc deklarācijas publicējamās daļas nav iespējams pārbaudīt, vai Gobzema deklarācijā norādītais īpašums Rīgā ir LTV raidījuma “De Facto” minētais īpašums Bieriņos. Taču nevienā no publiski pieejamajām deputāta deklarācijām nevar izlasīt, ka deputātam būtu piederējusi māja, kas dabā eksistē. Pildot deklarāciju valsts amatpersonām ir jāaizpilda gan publicējamā, gan nepublicējamā daļa, kurā norādīta detalizētāka informācija. Likums nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts rīcībā esošā informācija par personas īpašumiem. Taču likums arī liek valsts amatpersonai pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt šo informāciju.
Saeimas deputāta ētikas kodekss prasa no deputāta publiskos izteikumos izvairīties no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelietot apvainojošus izteicienus. Deputātiem ir jāuzvedas pieklājīgi un ir jābūt atsaucīgam attieksmē pret plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.