Lielveikalā strādājošs puisis dalās ar labākajām lietām, kas notikušas darba laikā

Pirmā diena

  • Pārdevu apakšveļu 80 gadus vecai dāmai
  • Par brīvu dabūju frapačīno no, iespējams, homoseksuāla baristas Pārkera
  • Man bija ļoti izglītojoša saruna ar kādu trīs gadus vecu zēnu par krāsām. Mums abiem patīk zilā.
  • Dabūju otro Starbucks dzērienu. Man patīk šis barista.
  • Izdalīju dučiem uzlīmju bērniem. Daudzi no viņiem par to bija ļoti priecīgi – šī laikam ir patīkamāka darba daļa
  • Pārdevu vecam vīram mēbeles par 200 dolāriem. Kad piedāvāju iegādāties klienta karti, pēc pēdējā soļa veikšanas viņš vienkārši pagriezās un aizgāja prom
  • Viņš vēl joprojām nav samaksājis. Es viņam piezvanīju, un viņš atvainojās: “Atvainojiet, dažkārt mans diabēts man tā liek rīkoties.” Tā viņš arī nepabeidza pieteikšanos kartiņai.
  • Sieviete iepirkās 220 dolāru vērtībā – kad viņa bija nobērusi kaudzi kuponu un dāvanu karšu, kas bija izgrieztas no reklāmām, gala summa sastādīja 55 dolārus. Es vēlos, lai viņa man to iemāca.
  • Man pienāca klāt liels vīrietis vārdā Džeisons. Piekodināja, lai nezogu. Ņemšu vērā šo padomu.
  • Dienas beigās nācās iet pie priekšniekiem. Domāju, ka uz mani sakliegs, bet viņi 10 minūtes no vietas apbēra mani ar komplimentiem, sakot, ka citi kolēģi ļoti mani slavējot. To nu gan es negaidīju.

Otrā diena

  • Pie manis iepirkās trīs gadus vecs puisis, kuram bija savs personīgais šoferis. Viņš nopirka vienu mazu Spaidermena vanziju. Visu iepirkšanās procesu viņš nokārtoja pats. Šobrīd viņš ir bijis pats pieklājīgākais klients.
  • Trīs cilvēki aizgāja, nepaņemot atlikumu. Tikai divi atgriezās.
  • Kāds vīrietis nopirka 30 spuldzītes ar kuponiem. Viņš teica, ka viņam nevajag 30 spuldzītes – viņam vienkārši patīkot kuponi.
  • Pēc kāda laika viņš atgriezās klientu servisā, sakot, ka viņš ir atgriezies produktus, ko nav gribējis atgriezt. Viņš izgāja cauri veikalam un aizgāja. Viņš neatstāja veikalu ar savām spuldzītēm – nav ne jausmas, kur tās palika.
  • Kāda kliente, kura izskatījās ļoti nervoza, pienāca pie manis, pārliecās pāri letei un čukstēja. Viņa pateica, ka kāds esot nokārtojies “pa lielam” bērnu preču nodaļā. Visi pierādījumi liecināja, ka tas nav bijis bērns.

Trešā diena

 

  • Pie letes stāvēja divi bērni, viņi lūdzās mammai, bļāva un raudāja “MĒS GRIBAM UZLĪMES!”, bet nevienā no reģistrācijas punktiem nebija uzlīmju. Es esmu izgāzies.
  • Veca sieviete nopirka 5 pudeles vīna un milzīgu degvīna pudeli. Viņas dokumenti teica, ka viņa ir dzīvojusi Otrā pasaules kara laikā. Viņas smaids teica, ka viņa tur dzīvo vēl joprojām.
  • Man bija jāpārkārto saldumu stendi – bija jāizmet saldumi, kuru derīguma termiņš bija beidzies iepriekšējā mēnesī. Atradu kasti ar Kit Kat šokolādēm, kurām bija derīguma termiņš līdz 2015. gada februārim. Viena šokolāde bija pazudusi – ceru, ka mazajam viss ir kārtībā.
  • Ieradās kāds nopietns vīrietis vārdā Rastijs. Pārdevu viņam Crystal Light pūderi un veselu galonu ūdens. Pūderis bija tukšs, no ūdens bija palicis tikai pavisam mazliet. Nez cik ilgi viņš jau ir bijis šajā veikalā – viņa bārda mani biedēja uzdot jautājumus.

Ceturtā diena

  • Veikalam ir 10% atlaide kopējam čekam. Man ir kupons, kuru varu noskenēt pēc vajadzības. Es to noskenēju cilvēkiem, kuri pret mani ir laipni pat tad, ja viņi nepajautā. Tiem, kuri ir nelaipni, es neskenēju. Vara ir laba.
  • Akcijas dēļ veikalā ir pilns ar cilvēkiem, kuri grib kaulēties. Kad man vajag iet pārtraukumā, menedžerei jāstāv rindas priekšā un jāsaka cilvēkiem, lai viņi dodas uz citu kasi. Kad rinda jau bija gandrīz beigusies, es jau biju gatavs iet. Un pēkšņi parādījās jauns vilnis ar cilvēkiem – menedžere pieliecās pie mani un nočukstēja: “bēdz cik ātri vien vari!” Es pēc pārtraukuma viņu vairs neredzēju.
  • Bērni turpina iepirkties vienatnē. Tas manu dienu padara labu. Vienai meitenei bija pašai savs maks, un viņa teica: “Paldies par jūsu palīdzību, ser!” Šī diena ir lieliska.
  • Maza meitene sēdēja ratos, kamēr viņas mamma norēķinājās par pirkumiem. Meitene izdomāja, ka viņai pieteik. Viņa iekliedzās: “Izlaid mani ārā!” un bija jau gatava rāpties ārā no ratiem. Kad saprata, ka tie ir pārāk augsti, viņa ar neticamu grāciju pieņēma savu likteni un apsēdās.
  • Pieaudzis vīrietis ieraudzīja krāsojamo grāmatu. Viņš pasauca savu sievu un tieca: “Šeit ir krāsojamā grāmata. Cik žēl.” Nevienam nav ne jausmas, kāpēc.
  • Sievietei atlikumā palika 69 centi. Es zinu, ka nedrīkstu šajā brīdī izteikt joku par skaitli 69, tādēļ neturpinu ar viņu runāt, galvā domādams, vai joka dēļ gribu pazaudēt darbu vai nē.

Piektā diena

  • Muša ielidoja man taisni nāsī, apmeta līkumu un izlidoja ārā
  • Veikalā iepirkās sieviete, kura bija izkāpusi no 19. gadsimta prērijas. Man šķiet, ka kleitu viņa bija šuvusi pati. Un pie cepures vēl joprojām karājās cenu zīme.
  • Kāds vecs pāris iegādājās dārza instrumentus. Ikreiz, kad kāds no viņiem pagrieza muguru, otrs viņu bez žēlastības sāka kutināt. Cerams, ka manā nākotnē arī ir gaidāms kas tāds.
  • Kāds ļoti vecs vīrietis dusmīgi iestūma ratiņus pie manas kases. Viņš iegādājās Twix šokolādi, diētiskā Pepsi pudeli, 36 apakšveļas pārus un 262 pieaugušo pamperus. Tas laikam arī ir ieskats manā nākotnē.

Avots: womansday.com

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment