“Tu šajā neesi viens.”
Jušanās izolētam ir briesmīgākais, kas var būt – tas, ja šis cilvēks zinās, ka viņam ir kāds, kurš viņu vienmēr atbalstīs, var mainīt pilnīgi visu.
“Tu man esi svarīgs, tāpat kā tavas jūtas.”
Tas, ja tu vienkārši pieņemt to, kā šis cilvēks jūtas, tā vietā, lai nosodītu, jautāju vai censtos analizēt viņa rīcību, var radīt lielu atšķirību.
“Vai ļausi man tev palīdzēt?”
Garīgi slimam cilvēkam ir svarīgi, ka blakus ir kāds, kurš grib palīdzēt, nevis vienkārši kāds, kurš jūtas piespiests izjust žēlumu. Vislabākais veids ir piedāvāt palīdzību, pirms viņš paspēj to lūgt.
“Tu nejūc prātā!”
Daudzi slimnieki pārliecina sevi, ka viņi ir traki, sabiedrības attieksmes pret mentālām slimībām dēļ. Tev ir jāpalīdz pasaule ieraudzīt citādākā gaismā, pārliecinot viņu, ka viņš nejūk prātā.
Lasi vēl: Šī meitenīte ir ārkārtīgi draudzīga un sociāla – bet izrādās, ka tas ir smagas slimības dēļ
“Ja tu jūc prātā, tad es arī to darīšu!”
Piešķirt humoru nopietnai situācijai arī nenāks par sliktu. Šāds teikums tikai pastiprinās pārliecību, ka šis cilvēks nav viens.
“Tu šo pieredzi pārcietīsi. Un, kad tas būs cauri, es šeit būšu, un tu arī.”
Pasniedz to kā faktu, jo tas arī ir fakts.
“Esi labs pret sevi – tu dari visu, ko vari.”
Apliecini, ka šis cilvēks jau ir sasniedzis daudz un ka viņš ir darījis labāko, ko spēj (pat gadījumos, ja no ārpuses tā nemaz neizskatās).
Avots: thoughtcatalog.com
