Arī mūsdienās daudzi cilvēki dzīvo saticībā ar Dievu, tādēļ lūgšanas ir svēta padarība. Lai to darītu, nav nepieciešama īpaša diena vai vieta. Jālūdz tad, kad sirds to liek. Šāda svētība vienmēr ir zelta vērtē – āmen!
Lūgšanas ir kā dzīvesveids, tas ir dzīves ceļš, tas noteikti nav parāds, bet gan piedošana; nepakļāvība un nepiespiešana, tas nav veids, kā manipulēt ar Dievu. Lūgšana un pieprasīšana nebūt nav viens un tas pats. Mēs varam lūgt, bet pieprasīt gan nē. Mēs varam prasīt tā, kā mazs bērns prasa savai mātei. Tajā visā nav nekāda pieprasīšana; viņš ir bezspēcīgs, viņš no saviem vecākiem ir atkarīgs. Viņš vienkārši lūdz.
Cilvēks, kas lūdz Dievu, lūgšanas mēdz teikt pat visu cauru diennakti. Viņš guļ līdzās lūgšanām, viņš sapņo par lūgšanām. Šis cilvēks it kā guļ Dieva rokās, bet, kad pamostas, viņš mostas Dieva svētībā. Pirmais, kas šim cilvēkam pēc pamošanās ienāk prātā, ir pateicība – visdziļākā un patiesākā pateicība. Viņš ēd līdzās Dievam, dzer līdzās Dievam, viņš iet līdzās Dievam, viņš elpo līdz ar Dievu. Visa šī cilvēka diena – vienas nebeidzamas lūgšanas. Lūgšanas kļūst par viņa dzīves jēgu, ikdienas darāmo darbu saraksta augšgalu – tas kļūst par viņa eksistenciālo būtību. Lai arī ko viņš darītu – lūgšanas iet roku rokā ar to.
Nākamajā lapā atklāsim kā pareizi lūgt par savu bērnu!
Lasi vēl: Šī lūgšana palīdzēs tavai kvēlākajai vēlēšanai piepildīties! Tā jāatkārto katru dienu
Pāršķir lapu, lai uzzinātu kā pareizi lūgt par savu bērnu!