Diemžēl stereotips par nelabvēlīgu ģimeni un māti alkoholiķi pastāv vēl šodien un ģimenēm, kur alkohols tiek lietos normas robežās, šo nav patīkami dzirdēt, lai gan viņi ļoti labi saprot, kā no malas tas varētu izskatīties, ņemot vērā, ka viņu bērns sirgs ar augļa alkohola sindromu. Visgrūtāk šo parasti ir pārdzīvot ģimenēm, kas adoptējušas bērniņus ar šādu sindromu, to nezinot.
Dažas no garīgajām pazīmēm ir: attīstības problēmas, dusmu lēkmju uzplaiksnījumi, nepatika pret tuvinieku pieskārieniem, u.c. Savukārt, dažas no fiziskajām pazīmēm ir: maza galva attiecībā pret pārējo ķermeni, neesoša iedobīte starp augšlūpu un degunu, īss deguns, kurš augšdaļā ir visai plakans, mazi acu dobumi, plakani vaigi, u.c.
Šādus bērnus nodod neadekvātā vai pārspīlētā uzvedība attiecībā pret apkārt notiekošo. Bērniem, kas sirgst no šī sindroma, ir nepieciešama teju 24 stundu uzraudzība, lai varētu pārliecināties, ka uzvedība nekļūst nekontrolējama un bērns nenodara pāri sev vai citiem.
Statistika diemžēl ir nepielūdzama – šādiem bērniem pieaugot, teju 50 procenti ir pabijuši vai pastāvīgi atrodas vai nu ieslodzījumā, vai nu narkoloģijas centrā vai nu psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Avots: dailymail.co.uk
