Pēc pavārmākslas ekspertu domām, mājās pagatavot mascarpones sieru ir ne tikai nesarežģīti, bet arī neticami viegli.
Ja vēl neesat iepazinušies ar šo piena produktu, kas iekarojis visu pasauli, pamēģiniet – mēs jums apliecinām, ka jūs nepaliksiet vienaldzīgi.
Mascarpone vēsture
Mascarpone ir salīdzinoši jauns siers, kas parādījās 16. gadsimta beigās – 17. gadsimta sākumā. Tā dzimtene ir Itālijas ziemeļi, proti, Lombardija, kur tika izgudrota recepte, kā izmantot piena krējumu, kas bagāts ar taukiem un olbaltumvielām. Un ievērojiet: tas tika darīts vēlā rudenī, t. i., zemā temperatūrā, kas ir vispiemērotākā siera uzglabāšanai.
Kāpēc mascarpone tika nosaukts tieši tā? Ir vairākas versijas. Pirmā vēsta, ka kāds spāņu muižnieks, nogaršojis šo sieru, izsaucies: “Mas que bueno!”, kas burtiski tulkojumā nozīmē “vairāk nekā labi”. Otra izplatītā versija liecina, ka vārds “mascarpone” ir atvasināts no mascarpia, kas Lombardijas iedzīvotāju dialektā nozīmē “rikota”, jo šo sieru izgatavošanas tehnoloģija ir ļoti tuva.
Lasi vēl: Kā audzēt dārzeņus spainī: ieteikumi tiem, kam nav dārza
Sākotnēji mascarpone sauca par mascherpa – piena produktu, ko gatavo no sūkalām, kuras iegūst no stracchino siera. Daži eksperti apgalvo, ka mascarpone pirmo reizi tika izgatavots saimniecībā Cascina Mascherpa, kas atrodas starp Milānu un Pāviju, no kurienes tas arī ieguvis savu nosaukumu.
Kā pagatavot lielisku mascarpone mājas apstākļos, lasiet nākamajā lapā!
Tevi noteikti interesēs
- 5. novembrī debesis izgaismos Super “Bebru” Mēness: viens no spožākajiem un iespaidīgākajiem šajā gadā
- Es piecus gadus tirgoju preces ceļmalā par centiem, līdz pie manis piebrauca liels melns džips un deva man vienu padomu
- Pēc trim Latvijā pavadītiem gadiem japānis atgriezās dzimtenē, bet tur viņam viss pēkšņi šķita dīvains – atklāj kāpēc
- “Lāci no cūkas vairs neatšķir!”: piektdien Ogres novadā manīts brūnais lācis, tomēr šī “tikšanās” beigusies nelāgi
- Īpašnieks, izliekoties par parastu viesi, ieradās savā kafejnīcā: stāstu, kāds bija viņa nolūks
- Kāpēc sapņojat par savu aizsaulē aizgājušo vecmāmiņu: stāsta Viktorija Raidos









