Bulgārijas vēlētāji svētdien atkal devās pie vēlēšanu urnām, un šoreiz rezultāti iezīmē krasas pārmaiņas valsts politiskajā kursā. Aptaujas liecina, ka uzvaru parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījusi bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotā koalīcija “Progresīvā Bulgārija”.
Šis politiskais spēks apvieno trīs kreisās partijas un ir ieguvis aptuveni 39% balsu. Radevs, kurš iepriekš deviņus gadus ieņēma prezidenta amatu, tagad pretendē uz premjerministra posteni.
Jauns līderis un vecās nesaskaņas
Rumens Radevs savu prezidenta amatu pameta tieši tādēļ, lai varētu aktīvāk iesaistīties partiju politikā un cīnīties par varu parlamentā. Viņa vadītā koalīcija ir pazīstama ar savu skeptisko nostāju pret Eiropas Savienības vienoto politiku un pielaidīgāku attieksmi pret Krieviju. Lai gan 39% balsu ir ļoti pārliecinošs rādītājs, ar to nepietiek, lai viena pati koalīcija izveidotu valdību. Tas nozīmē, ka Bulgārijai priekšā stāv kārtējās smagās sarunas par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem.
Politiskā ainava ir sadrumstalota, un kopīgu valodu atrast nebūs viegli. Līdzšinējā pieredze rāda, ka partiju savstarpējie strīdi bieži vien kļūst par šķērsli stabilas ministru kabineta izveidei.
Kas palicis otrajā plānā?
Otrajā vietā ar 16% balsu ierindojusies ekspremjera Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija GERB. Šis rezultāts ir ievērojami vājāks nekā Radeva koalīcijai, tomēr Borisovs joprojām saglabā zināmu ietekmi. Savukārt trešo vietu ar 14% ieņem izteikti prorietumnieciskā partija “Mēs turpinām pārmaiņas”.
Atšķirības starp šīm trim vadošajām grupām ir milzīgas – gan uzskatos par valsts iekšpolitiku, gan ārpolitiskajiem mērķiem. Tieši šīs pretējās pozīcijas ir iemesls, kāpēc daudzi analītiķi prognozē kārtējo politisko strupceļu. Ja partijas nespēs vienoties par kompromisiem, valdības izveide var atkal izgāzties.
Piecu gadu politiskais nogurums
Bulgārijas iedzīvotājiem šīs bija jau astotās parlamenta vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā. Tas skaidri parāda, cik dziļā krīzē atrodas valsts pārvalde. Kopš 2021. gada, kad masveida protestu dēļ krita ilggadējā Borisova valdība, valstī nav izdevies izveidot nevienu koalīciju, kas spētu noturēties pie varas ilgāk par gadu.
Šīs pirmstermiņa vēlēšanas tika sarīkotas pēc tam, kad pagājušā gada rudenī demisionēja iepriekšējā konservatīvo valdība. Arī toreiz iemesls bija sabiedrības neapmierinātība un protesti pret korupciju, kas valstī ir kļuvusi par hronisku problēmu. Cilvēki ir noguruši no pastāvīgās nestabilitātes, taču balsojuma rezultāti rāda, ka sabiedrība joprojām ir ļoti sašķelta savos uzskatos par to, kurā virzienā Bulgārijai būtu jāattīstās.
