Manam dēlam ir 2 gadi, tāpēc mums atlikušas būt kopā ir tikai 17 vasaras, ieskaitot šo

Draudzene man reiz pateica kaut ko tādu, kas lika man aizdomāties. “Padomā, vasaru kopā ar bērniem pavadīsim tikai 18 reizes!”. Man aizrāvās elpa.

Manam dēlam ir divi gadi, tāpēc mums ir palikušas tikai 17 kopīgās vasaras, ieskaitot šo.

Septiņpadsmit iespējas būt ģimenei. Dodieties atvaļinājumā kopā. Iebāziet pirkstus smiltīs un pludmalē apslakstiet viens otru ar ūdeni.

Septiņpadsmit gadus mēs varēsim baudīt svētīgus svētdienas rītus. Snaužot uz dīvāna, pagurumā augusta pēcpusdienā vai skriet pie pie zinātājiem, bēgot no karstuma.

Septiņpadsmit bērnības gadi – mums atvēlētais laiks zem viena jumta. Kad aug ne tikai bērni, bet arī mēs paši, un kad mēs kopā veidojam atmiņas, kas mūs baros visu mūžu.

Septiņpadsmit gadi, lai pētītu apkārtējo pasauli. Piedzīvot un atklāt jaunas vietas, pat ja tās atrodas mūsu pašu pilsētā.

Septiņpadsmit gadi izbraucieniem pie dabas, smaržīgam šašlikam, gabaliņos sagrieztam saldam arbūzam un mammas rūpīgi gatavotām sviestmaizēm.

Septiņpadsmit gadu vecumā bērns vēl ir tavs. Pirms viņš kļūst pilngadīgs un sāk iet savu ceļu, meklējot un, cerams, arī atrodot “savus” cilvēkus – labākos draugus, kuri kļūs par viņa otro ģimeni.

Septiņpadsmit gadi, lai brauktu ar automašīnu, lidotu ar lidmašīnu, būtu tūrists un noteikti pazustu jaunā vietā.

Septiņpadsmit gadi braucieniem, limonādei un cukura vatei.

Septiņpadsmit gadi ugunskuriem, odu kodumiem, piknikiem parkā un pastaigām pa mežu.

Septiņpadsmit gadi – pirms cilvēks izaug, pamet māju un iet savu ceļu. Kad viņš visu vasaru pavada prom, kopā ar draugiem vai mīļoto cilvēku un sūta mājās pastkartes, lai informētu mūs par saviem piedzīvojumiem.

Es negribu sērot par to, ko vēl neesmu pat pazaudējusi, bet saprotu, cik šis laiks ir īslaicīgs. Un tā kā es nevaru nospiest pauzi un to pat nedaudz pagarināt, es centīšos pilnībā izdzīvot katru mūsu kopā pavadīto mirkli.

Jo – pirms tu nepamirkšķināsi aci, divi gadi kļūs par desmit, bet desmit par piecpadsmit, un es dzirdēšu: “Es tev piezvanīšu, mammu, es apsolu”

“Tāpēc, kamēr vien mums būs savs laiks, mēs smiesimies un dziedāsim, un dažreiz dosimies gulēt vēlu un ierīkosim pagalmā ugunskuru. Mēs slēpsim savus tālruņus un staigāsim visas dienas garumā. Jo mums vēl priekšā 17 kopīgas vasaras. Un tas ir daudz.