Sveši cilvēki skatās, kā viņa uz mani kliedz. Vai tas ir normāli? Varbūt es dramatizēju? Sieva vienmēr visiem ir teikusi, ka es esmu nabadzīgs, ka ģimeni viņa teju viena pati uztur.
Es neko neesmu sasniedzis savā dzīvē, pat neesmu varējis sakrāt naudu dēlam labai universitātei.
Paziņoja, ka tieši viņa ir izremontējusi mūsu dzīvokli. Ja viņā paklausās, tad šķiet, ka tikai viņa visu dara mūsu ģimenes labā.
Mani nopelni vispār netiek pieminēti. Varbūt agrāk es nepamanīju tādu attieksmi, jo mēs lāgā ar citiem netikāmies.
Patiesībā es pelnu mēnesī nedaudz vairāk virs tūkstoša, turklāt visu algu atdodu sievai, neko neatstāju sev. Viņa nodarbojas ar mūsu finanšu sadalīšanu. Vasarā man piešķir atvaļinājuma naudu aptuveni trīs algu apmērā. Sanāk neslikta summa.
Mēs jau sen krājam naudu dēla mācībām un kāzām. Māju es nopirku. Par hipotēku maksāju deviņus gadus. Un remonts arī bija uz manis. Naudu tam paņēmu kredītā, bet to jau sen esmu izmaksājis.
LASI VĒL: Paliku uz pauzes kad uzzināju par ko kļuvis Žorža Siksnas mazdēls
Bet, neskatoties uz to, mēs strīdamies gandrīz katru dienu. Tieši naudas dēļ. Sievai pašai alga nav pat minimālā, bet man nav ne jausmas, ko viņa ar to naudu dara, viņa man par to neziņo.
Man šķiet, ka viņai tagad pat ir izmainījusies balss, kļuvusi savādāka nekā tad, kad mēs iepazināmies.
Man ir nepatīkami viņā klausīties. Negribu ar viņu runāt, pieskarties viņai. Kā kaut kas, tā uzreiz es esmu vainīgs. Viņa man uzbrūk par visu pēc kārtas. Sanāk, ka es visu daru nepareizi.
Bet viņai vienmēr ir taisnība. Lūk, tāds ir likums.
Reiz mēs bijām paši tuvākie cilvēki viens otram, bet tagad… Viņā viss mani kaitina. Neko nevaru iesākt ar savām jūtām.
Un arī viņa man nepalīdz, ka visu laiku uzsāk strīdus. Kā tādā situācijā var kaut ko just, ja neskaita dusmas?
Visas man zināmās sievietes, pārsvarā no darba, uzvedas pilnīgi citādāk. Viņas runā laipni, izturas pieklājīgi, nav nekādas salīdzināšanās.
Kāpēc mana sieva nedara tāpat? Vai tad viņa mani vairs nemīl? Reizēm man pat šķiet, ka dzīvoju nevis savu dzīvi, bet kādu svešu. Un tā ir ļoti dīvaina, nepatīkama sajūta.
Tā arī pagaidām neesmu izšķīries, kā man šajā situācijā rīkoties. Es vēl joprojām mīlu savu sievu, neskatoties uz to, ka it viss viņā mani kaitina un tracina, bet tajā pašā laikā mūsu attiecības mani nogalina. Es vairs netieku galā.