Padomāju, ka varu kaut ko mainīt sistēmā. Tiesībsargs aicināja sākotnēji vērsties policijā. Tur man divas reizes atteica ierosināt kriminālprocesu. Sūdzējos prokuratūrā un šā gada 26. septembrī saņēmu paziņojumu, ka pēc prokuratūras spiediena policija tomēr sāks kriminālprocesu. Ceru, ka tas viss turpināsies ar tiesu.
Kā nesen uzzināju, dēla liesu izņēma analīzēm, bet nieres pārstādīja diviem pacientiem. Abi esot sveiki un veseli, par ko prieks.”
Prokuratūra piespiež sākt kriminālprocesu
Tātad Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknis sākumā atteica ierosināt kriminālprocesu, jo nesaskatīja noziedzīgu nodarījumu. Vecākā inspektore R. Krilova T. Krēsliņai atbildēja, ka gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, kur Ē. Krēsliņš atradās, gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur notika transplantācija, veikusi datu pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā un konstatējušas, ka Ē. Krēsliņš nav izteicis atļauju vai aizliegumu izmantot savu ķermeni, tā audus un orgānus pēc nāves.
Un inspektore atsaukusies uz likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 11. pantu, kurš nosaka, ka “miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja šā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves”. Turklāt likums arī neparedzot mehānismu, kā tuvinieki tiek informēti par orgānu izņemšanu. It kā viss skaidrs.
Tomēr Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokurore I. Zepa norāda, ka inspektore lēmumu pieņēmusi nepamatoti, pilnvērtīgi nepārbaudot un neizvērtējot lietas materiālus un ziņas. Arī Tiesībsarga Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja I. Piļāne T. Krēsliņai ieteica turpināt cīnīties par savām tiesībām – arī tāpēc, ka, Tiesībsarga ieskatā, likums par miruša cilvēka ķermeņa izmantošanu un tuvinieku informēšanu par to nav viennozīmīgi skaidrojams. Par to Tiesībsargs ir vairākkārt publiski norādījis.
Top likuma grozījumi
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova norāda, ka 2016. un 2017. gadā ar šiem jautājumiem daudz strādāts un bijušas karstas diskusijas ar speciālistiem. Sapratuši, ka nepieciešams veikt virkni labojumu likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”.
Neskaidrā regulējuma dēļ Latvija jau ir zaudējusi divās tiesvedībās Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ir izmaksājusi cietušajiem kompensācijas.
Par divām līdzīgām situācijām ECT pašlaik ir ierosinātas lietas arī pret Austriju un Krieviju. Normatīvā regulējuma nesakārtotība ir arī iemesls, kādēļ Latvija vēl nav ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību.
Tieslietu ministrijas vadībā ir izstrādāti grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, pagājšnedēļ Ministru kabinets atbalstīja šī likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektiem “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību” un grozījumiem Krimināllikumā.
Pēc likuma stāšanās spēkā Veselības ministrijai būs jāizstrādā un bez maksas jānodrošina informatīvo materiālu pieejamība, kā arī regulāri jāveic informatīvās kampaņas sabiedrības informēšanai par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas iespējām un tiesiskajiem aspektiem. Cilvēkiem būs jāveic atzīme vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
Ja persona nebūs to izdarījusi, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušā viedokli par dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves no tuvākā klātesošā piederīgā (laulātais, vecāki, pilngadīgais bērns, brālis, māsa vai veselības informācijas sistēmā norādītā mirušā cilvēka kontaktpersona).
Ja pats cilvēks nebūs izdarījis atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā un mediķiem nebūs izdevies noskaidrot personas dzīves laikā izteikto gribu no klātesošajiem piederīgajiem, tiks pieņemts, ka persona ir piekritusi atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
S. Tivaņenkova arī piebilst, ka ar grozījumiem tiks nostiprināts cilvēka audu un orgānu izņemšanas un izmantošanas bezpeļņas raksturs, tas ir, dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu, orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnai un medicīnas attīstībai. Būs aizliegta reklāma vai jebkāda informācijas izplatīšana, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai līdzvērtīgu izdevīgumu tiks piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt audus vai orgānus.
Lasi arī: VIDEO: Daiļslidotājs izpildīja “īru deju” uz ledus, pēc kuras visa zāle sajūsmā piecēlās kājās
Tomēr tas vēl nav viss…
Ar pilnu rakstu un plašo materiālu varat iepazīties laikrakstā Latvijas avīze, vai arī portālā la.lv, spiežot ŠEIT
shaada neatlauta orgaanu iznemshana nav nekas vairaak kaa bizness un visticamaak ka naave neiestaajaas dabiski, bija komaa un vareeja veel pabuut, noteikti viss nostabilizeetos, bet nemot veeraa ka shaada prakse tiek piekopta, visticamaak tur tika pielikts pirksts – cilveeks tachu taapat komaa, orgaanus vajag, tatad var lietu piebeigt klusu un neviens taapat neatshketinaas kas tad isti notika…