Neviens nedomā, ka vecuma dēļ es ātri nogurstu. Un pirms pāris dienām mana meita man teica, ka viņi ar vīru dodas uz Ēģipti uz divām nedēļām, tāpēc viņas bērniem vajadzētu palikt pie manis uz šo laiku.
Bet es viņai atteicu, jo viņi mani vienkārši nostādīja fakta priekšā, pat nepajautājot, vai es piekrītu.
Netālu dzīvo meitas vīra vecāki, kuri arī varētu reizēm pieskatīt mazbērnus, bet negrib un piesakās tikai uz svētkiem.
Man ir augsts asinsspiediens, vīram pasliktinājusies veselība, kā es varēšu divas nedēļas tikt galā ar diviem bērniem?
Meita uz mani apvainojās un teica, ka esmu egoiste. Man tas bija ļoti nepatīkami, jo es vienmēr darīju visu viņas labā, atdodot sevi visu.
Es viņai nopirku vismodernākās un dārgākās drēbes, un pati toreiz valkāju desmit gadus vecas kleitas un svārkus.
Es centos viņu lutināt, gribēju, lai viņa aug laimīga un pateicīga. Es gribēju, lai viņa zina, ka es vienmēr viņu atbalstīšu, bet es kaut ko palaidu garām.
Es nekad agrāk neesmu viņai atteikusi. Bet, kolīdz reizi viņai nepiekritu, uzreiz kļuvu slikta. Varbūt man ir kauns, bet es netaisos iet viņas pavadā.
LASI VĒL: 3. aprīlī man vajadzēja būt kāzām, bet mans līgavainis tās pa kluso atcēla, man par to nepasakot
Tagad esmu vecumā, kad gribas mieru un klusumu, nevis klausīties bērnu raudās un skraidīt apkārt, spēlējot dažādas spēles. Man vairs nav tik daudz spēka, ir laiks padomāt par sevi.
Bet tikai mana meita domā, ka esmu viņai parādā. Es mēģināju ar viņu salīgt un runāt, bet viņa nevēlas manī klausīties. Vīrs mani atbalstīja, bet nevēlas piedalīties mūsu konfliktā.
Ceru, ka viņa mani saprot. Galu galā es tā neizlēmu aiz ļauna prāta. Arī es dažreiz gribu, lai man palīdz, nevis man visu laiku jārūpējas par citiem.
Es vēlos, lai mani novērtē, nevis tikai izmanto. Es biju laba māte, bet vecmāmiņa būšu tāda, kā sanāks. Man nav taisnība? Ko jūs darītu manā vietā?