Kādus datus līdz šim varēja šajās stacijās iegūt?
Daudz parametru, vismaz četrdesmit. Gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš… Vējam vien ir vairāki rādījumi – vēja virziens, vidējais vēja ātrums, vēja brāzmas. Spiediens jūras līmenī, spiediens stacijas līmenī… Visas stacijas nav vienādas. Dobelē un arī Rucavā stacijas apkopo datus par saules radiāciju, citur atkal tiek mērīta augsnes temperatūra dažādos dziļumos, kas ir svarīga informācija lauksaimniekiem.
Kopumā jaunās stacijas varēs izdarīt vairāk nekā cilvēks. Cilvēks nevar visu diennakti ar minūtes intervālu novērot laika apstākļus, bet sensori – vai vējš pūš vai sals stindzina – visu fiksē un sūta rādījumus uz centrālo datoru.
Vai tagad laika prognozes būs precīzākas? Jāņos jau zināsim, vai Ziemassvētki būs balti?
Prognozes kļūst precīzākas, bet pieaug arī cilvēku gaidītais no prognozes. Agrāk pietika pateikt, ka pa dienu līs lietus, bet tagad, ja nepasakām konkrēto laiku konkrētā vietā, mums pārmet, ka nemākam prognozēt… Tagad visos viedtālruņos, datoros ir laika prognožu lietotnes, visi salīdzina. Mums ir arī iespēja daudz biežāk atjaunot prognozes, to darām pat piecas līdz septiņas reizes diennaktī, un cilvēki pārmet, kāpēc prognozes tik bieži mainās. Bet prognozes netiek mainītas, tās tiek precizētas.
Vai laika prognozēšanā sadarbojaties arī ar tautas novērotājiem?
Esam ļoti pateicīgi, ja cilvēki mums atsūta savus novērojumus par pirmo sniegu vai krusu, vai vētras postījumiem. Taču esmu skeptisks attiecībā uz ziemas paredzēšanu pēc pīlādžiem, vālodzēm un citām dabas parādībām. Klimats mainās, un šīs pazīmes vairs nestrādā.
Šī vasara ir spilgta liecība notiekošajām klimata pārmaiņām. Ar ko to varētu skaidrot?
Nebūtu korekti teikt, ka šīs vasaras lielais karstums mums ir tāpēc, ka piedzīvojam klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu dēļ šādas vasaras var kļūt biežākas.
Klimats ir mainījies vienmēr. Vēl pirms 10 tūkstošiem gadu Latviju klāja ledāji un Kolka joprojām katru gadu mazliet ceļas uz augšu no izkusušo ledāju svara. Pēdējos tūkstoš gados gaisa temperatūra mainās visstraujāk. Aizvadītajos simt gados ļoti liela ietekme ir bijusi cilvēka darbībai, cilvēks ar savu darbību rada milzīgu emisiju, izveidojot atmosfērā slāni, caur kuru saules gaisma ienāk, bet siltums netiek ārā.
Kāpēc šī vasara bija tik karsta un savukārt iepriekšējā tik auksta?
To var skaidrot ar sinoptiskajiem procesiem. Latvijā tradicionāli valdošās ir rietumu gaisa masas, kas nosaka laika ap-stākļus mūsu reģionā. Šajā ziņā te nekas nav mainījies. Gaisa masas ieplūst pārsvarā no Atlantijas okeāna. Bet šajā pavasarī iestājās tā saucamais bloķējošais process, kad ir anticiklons un ilgstoši pūš austrumvēji. Austrumvējš ziemā atnes aukstu laiku, mīnus trīsdesmit grādu salu, savukārt vasarā – karstu. Jo austrumos ir plašas sauszemes teritorijas, kas uzsilst, tur nav jūras, kas to visu atdzesētu.
Jā, šādi procesi kļūs biežāki, tiks sasniegti karstuma rekordi, būs tropiskās naktis, būs arī ļoti spēcīgas lokālas lietusgāzes.
Kāpēc pavasarī mēs netikām brīdināti, ka sagaidāma tik ekstrēmi karsta vasara?
Neviens meteoroloģijas dienests, neviens sinoptiķis vai datu vērotājs nepateiks pavasarī, ka jūlijs, augusts būs šāds. Viena lieta ir prognozes sešām stundām, pavisam kas cits – piecām dienām, mēnesim un gadam. Divpadsmit mēnešu prognoze noder, piemēram, plānojot enerģijas iepirkumu, jo ir svarīgi zināt, vai vidējā gaisa temperatūra noteiktā laika periodā būs virs normas vai zem. Bet mēneša prognoze, piemēram, noder, plānojot lielākus būvdarbus, proti, vai pēdējā nedēļa būs mitra vai ne. Pēc piecu dienu prognozes mēs varam plānot atvaļinājumu, bet sešu stundu prognoze ir svarīga termoelektrostacijām, lai zinātu, kāds siltums jāpadod caurulēs, lai cilvēki netālajā mikrorajonā justos komfortabli.
Nav tā, ka ir laba vai slikta prognoze, jautājums, kam tā tiek izmantota. Tāpēc izvairāmies publicēt mēneša prognozi, jo cilvēki to pieņem tāpat kā prognozi nākamajai dienai. Prognoze ir mainīgs lielums, un pārskatāmā nākotnē joprojām nebūs tā, ka mēs janvārī, februārī varēsim pateikt, kāds būs jūlijs, augusts.
Agrāk vienīgais nokrišņu kritērijs bija stiprs lietus 15 mm 12 stundu laikā. Tas bija universāls kritērijs gan rudens periodā, kad līst un līst, gan vasarā, kad nogāž pērkona negaiss ar 30 – 40 mm stundā divās. Tāpēc plānojam noteikt atsevišķus kritērijus ziemas, rudens nokrišņiem un arī vasarai, fokusējoties uz lokālajam lietusgāzēm.
Līdz šīm bija tikai dzeltenais un oranžais līmenis visiem nokrišņiem, tagad esam izvirzījuši mērķi noteikt arī sarkano brīdinājuma līmeni. Tas ir reti, bet, ja ir sarkanais, tad tiešām gaidāms kas ļoti ekstrēms.
Kurš gan zina, ko nozīmē 15 mm nokrišņu daudzums vai vējš 20 metri sekundē? Tāpēc apsveram arī iespēju lietot uz ietekmi vērstus brīdinājumus, proti, “vējš lauzīs kokus” vai “applūdīs zemākas vietas”.
Brīdinājumu sistēma ir jāmaina, jo mainās klimats. Lai neatkārtojas pagājušā gada situācija, kad brīdinājām par stiprām lietusgāzēm Latgalē, kas var izraisīt plūdus, bet mums nenoticēja.
Kāds laiks mūs sagaida turpmāk?
Pašlaik izskatās, ka līdz septembra beigām gaisa temperatūra būs virs normas, kamēr no-krišņu daudzums mazāks, nekā ierasts. Kopumā saglabājas līdzšinējā tendence, būs dienas ar +25 oC temperatūru, bet naktis tomēr garākas un aukstākas. Lieli karstuma viļņi vairs nav gaidāmi, bet septembris būs siltāks, nekā ierasts, un arī sausāks.
Latvijā būs gan vēl aukstas ziemas, gan arī aukstas vasaras. Taču jārēķinās arī ar tendenci, ka arvien biežāk būs gan tropiskās naktis, gan arī palielināsies vasaras dienu skaits, kad gaisa temperatūra ir virs +25 oC.
Vai tas nozīmē, ka pavasaris sāksies agrāk un ziema vēlāk?
Nē, pavasaris sāksies kā parasti, mainīsies tikai mūsu izpratne, kas ir pavasaris.
Pilnu interviju varat izlasīt portālā la.lv, spiežot ŠEIT
Avots:
