17. aprīlī baznīcās piemin mūku Jāzepu, kurš dzīvoja pirmajā gadsimtā. Senos laikos cilvēki uzskatīja par pienākumu pateikties putniem, kurus uzskatīja par cīnītājiem pret ļaunumu, tomēr ir daudz aizliegumu šajā dienā.
Un viņi kategoriski aizliedza ēst melnu maizi, jo bija pārliecināti, ka tā var kļūt par nabadzības cēloni.
17. aprīlī pareizticīgo pasaule godina Jāzepu Dziesminieku, kas dzimis 816. gadā. Dzimis Sicīlijā un uzaudzis dievbijīgā kristiešu ģimenē, viņš ieguva labu izglītību.
Piecpadsmit gadu vecumā, nolēmis kļūt par mūku, viņš aizgāja uz Soluni klosteri, kur daudz laika pavadīja stingrā gavēnī un lūgšanās.
Sapratis, ka nespēs iegūt savā pusē Jāzepu Dziesminieku, imperators pavēlēja mūku sagūstīt un ieslodzīt. Pēc kāda laika mūks tika atbrīvots, taču tur viņš ilgi neuzturējās. Taču viņam izdevās atvērt klosteri Hrizostoma templī.
Bet šī diena visā pasaulē ir ļoti zīmīga un senči vienmēr šajā dienā izpildīja visus aizliegumus. To gan bija daudz.
Ko drīkst darīt šajā dienā?
Lieta tāda, ka alksni izmantoja, lai izgatavotu baļķus akām. Tāpēc šajā laikā cilvēki devās uz mežu, lai sarīkotu apskati – izvēlētos piemērotu koku savām nākotnes akām.
Šajā laikā cilvēki sāka ievākt alkšņa mizu, ko izmantoja gan sadzīvē, gan ārstniecībā. Jau gadsimtiem ilgi bija zināms, ka tā var apturēt asiņošanu un atbrīvoties no iekaisumiem.
Taču pirms došanās mežā cilvēki noteikti devās uz baznīcu. Viņi lūdza mūku Jāzepu par palīdzību stiprināt garu, lūdza viņu dziedināt radiniekus, meklēja viņa aizsardzību pret ļauno spēku mahinācijām.
Mūsu senči zināja: uz Jāzepu varēja atbrīvoties no muguras sāpēm, kas vajāja cilvēkus, kuri nodarbojās ar smagiem lauksaimniecības darbiem.
Viņi zināja, ka, lai savestu muguru kārtībā, jānogulstas uz zāles un septiņas reizes jāpagriežas no vienas puses uz otru. Tomēr to vajadzēja darīt pēc tam, kad debesīs bija redzēts dzērve.
Bet ko nedrīkst darīt?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
